Labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) 18. septembrī notikušajā preses konferencē par demogrāfiju izteicās, ka Nacionālās apvienības izvirzīto «demogrāfijas ultimātu» pagājušā gada 23. oktobrī viņa un pārējie klātesošie esot parakstījuši ar cerībām, ka vienošanos varēs mainīt jeb ar «sakrustotiem pirkstiem kabatās».
Pārējie vienošanās parakstītāji gan šādu notikušā interpretāciju kategoriski noliedz un ir sašutuši par ministres sacīto.
Preses konferencē par demogrāfijas jautājumiem labklājības ministre Ilze Viņķele, skaidrojot to, kāpēc gan Vienotības pārstāvji pērn parakstīja tagad asi kritizēto «demogrāfijas ultimātu», sacīja: «Ziniet, ir tāda spēle, kad jūs vienojaties un jūs kabatā turat sakrustotus pirkstus, cerībā, ka tas kaut ko nozīmēs. Jūs tā kā parakstāties, bet īstenībā jūs domājat, ka varēs šo norunu kaut kādā veidā mainīt. Ar pilnu atbildību apgalvoju, ka visas puses turēja šos sakrustotos pirkstus kabatā.»
Norādījuši uz trūkumiem
Ministre uzsvēra, ka Labklājības ministrijas eksperti jau tad bija norādījuši uz trūkumiem vienošanās saturā, bet tas tika parakstīts ar cerību, ka varēs mainīt veidu, kā panākt ultimātā noteiktos mērķus.
Protokolu, kas tagad izpelnījies ievērību, parakstīja labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība), finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība), Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis, Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas pārstāvji Raivis Dzintars un Imants Parādnieks, Reformu partijas frakcijas pārstāvji Valdis Zatlers un Daina Kazāka, neatkarīgo deputātu grupas pārstāve Elīna Siliņa, kā arī Aleksandra Novāka no organizācijas Māmiņu klubs. Jāatceras, ka vienošanās tika panākta pēc NA draudiem izgāzt vienošanos par 2013. gada budžetu.
Sašutums, neticība un nosodījums
Aptaujājot cilvēkus, kas parakstījuši šo dokumentu par demogrāfijas politiku, Neatkarīgā ieguva viedokļus, kuros neizpratne mijās ar sašutumu, neticību un nosodījumu.
I. Parādnieks, viens no demogrāfijas ultimāta iniciatoriem, izteicās: «Stulbums, cinisms un nekaunība ir piemērotākie apzīmējumi šādai labklājības ministres izpausmei. Atbildīgs cilvēks, uzņemoties saistības, tās pilda, pat neskatoties uz šķēršļiem vai grūtībām. Un, ja patiesi ir neiespējami kaut ko izpildīt, tad meklē risinājumus, lūdzot piedošanu, nevis ņirgājas. Vienošanos parakstot, ar pilnu pārliecību paļāvos uz katra parakstītāja godprātību. Šis ir tas gadījums, kad solījumu ir iespējams pildīt, ja tikai būtu patiesa griba un izpratne. Ceru, ka Viņķeles kundzes «čurikus» sabiedrība uztvers kā viņas personīgo attieksmi pret saistībām un neattiecinās to uz visiem valsts politiķiem.»
Vīlušies ministres sacītajā
Arī NA līderis Raivis Dzintars pauda neizpratni par šo paziņojumu: «Ilzes Viņķeles skaidrojums, kāpēc viņa atkāpjas no parakstītās vienošanās demogrāfijas atbalstam, notiek laikā, kad dramatiski samazinās latviešu skaits un, neko radikāli šajā jomā nemainot, latviešu tautas un Latvijas valsts pastāvēšana tiek likta zem jautājuma zīmes. Ir divas iespējas. Vai nu ministre ir jokojusi, vai teikusi to nopietni. Ja jokojusi, tad viņai ir katastrofāla humora izjūta un absolūti nepiemēroti apstākļi tās izpaušanai. Ja tas ir teikts nopietni, tad, manuprāt, te nekas vairs nav jākomentē.»
Arī Vienotības kolēģi no Reformu partijas, kuru paraksti atrodami «demogrāfijas ultimāta» pieņemšanas protokolā, ir vīlušies ministres sacītajā. Valdis Zatlers uzskata, ka divas frakcijas, kas veido koalīcijas kodolu, šajā situācijā rīkojušās ar pretējiem rīcības motīviem: «Minētā rīcība pat domās nesaskan ar Reformu partijas pamatprincipiem.»
Daina Kazāka ministri nosauc par divkosīgu: «Šī koalīcijas vienošanās par demogrāfijas problēmu risināšanu ir mūsu vairāku mēnešu ilgu un smagu sarunu rezultāts, lai panāktu dzimstības veicināšanu, atbalsta sniegšanu vecākiem un nevienlīdzības mazināšanu. Es personīgi nespēlēju Viņķeles kundzes minēto pašiedomāto spēli un nebiju «sakrustojusi pirkstus kabatās». Tieši otrādi, es kā šo sarunu dalībniece un Reformu partijas Saeimas deputāte visu šo gadu pēc vienošanās parakstīšanas esmu strādājusi visās iespējamās izpildvaras darba grupās, sadarbojoties ar Labklājības, Izglītības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Finanšu ministrijas speciālistiem, lai pildītu un īstenotu to, ko apņēmāmies.
Tāpēc mani pārsteidz šāda Vienotības labklājības ministres Viņķeles divkosīga pieeja. Kuriem ministres parakstiem tad var ticēt un kuriem nevar?! Var vai nevar ticēt Vienotības Saeimas frakcijas vadītāja Dzintara Zaķa un finanšu ministra Andra Vilka parakstiem uz šīs vienošanās?»
Prasās pēc demisijas
Demogrāfijas speciālists Ilmārs Mežs pieļauj domu, ka šāda vienošanās nepildīšana prasās pēc ministres demisijas: «Esmu sašutis par šādu ministres krāpniecību. Varbūt es slikti pazīstu politiķus, taču es nedomāju, ka vēl kāds to vienošanos parakstīja ar domu to nepildīt. Līdz vakardienai es to neuzdrošinājos domāt arī par Viņķeli, kaut retumis viņas rīcībā bija aizdomīgi mēģinājumi sākt apšaubīt šo vienošanos jau agrāk, tikai pēc kritikas tas tika pārtraukts. Atklāti sakot, šā gada ultimāts ir tikai tāpēc, lai piespiestu ministri pildīt šo pērnā gada vienošanos. Citās valstīs tas būtu skandāls ar demisiju – turklāt demisijas pieprasījumu no pašas ministres pārstāvētās partijas. Ļoti ceru, ka Vienotības valde vismaz slēgti šo lietu izskatīs. Ja tas nenotiks, tad iznāk, ka tā ir nevis vienas ministres krāpniecība, bet Vienotības atbalstīta vai apzināta rīcība.».