21.gadsimta Krievijas ārpolitikas tendences liecina, ka Krievija joprojām nav atteikusies no idejas par "tuvajām ārzemēm", kā savu ekskluzīvu interešu zonu. Vēlme atgūt zaudēto lielvaras statusu mudina Krievijas ārpolitikas veidotājus izmantot gan "cietās" gan "maigās" varas (hard and soft power) instrumentus lai ietekmētu politiskos procesus NVS un Baltijas valstīs. Kā viens no līdzekļiem minētā mērķa sasniegšanai ir Krievijas tautiešu politikas aktivizēšana.
Minētās politikas ietvaros tiek meklēti morāli un juridiski argumenti par labu aktīvai Krievijas rīcībai attiecībās ar NVS un Baltijas valstīm, secināts sešu valstu - Moldovas, Ukrainas, Gruzijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas - kopīgi veiktajā pētījumā.
Krievijas oficiālos ārpolitikas dokumentos kultūrai tiek ierādīta ārpolitikas instrumenta loma. Tas attiecināms gan uz masu kultūras klātbūtnes palielināšanu, gan specifiskas 2.Pasaules kara vēsturiskas interpretācijas popularizēšanu kaimiņvalstīs.
Starptautiskajā arēnā Krievija deklarē apņemšanos cīnīties ar cilvēktiesību pārkāpumiem NVS un Baltijas valstīs, taču praktiski tā cīnās par savas ietekmes nostiprināšanu postpadomju telpā, norāda sešu valstu pētnieku kolektīvs.
Pētījuma "The "Humanitarian Dimension" of Russian Foreign Policy Toward Georgia, Moldova, Ukraine, and the Baltic States" iniciators un vadītājs ir Austrumeiropas politikas pētījumu centrs (Latvija). Projekts tapis ar Kondrāda Adenauera fonda, Sorosa fonda - Latvija programmas Austrumi - Austrumiem un National Endowment for Democracy (NED) finansiālu atbalstu.
Pētījumā ir veikta salīdzinoša analīze par Krievijas ārpolitikas t.s. humanitārā virziena sadaļām: Krievijas cilvēktiesību prakse, Krievijas politika attiecībā uz ārvalstīs dzīvojošiem tautiešiem, Konsulārie jautājumi, Sadarbība kultūras un zinātnes jomā, kā arī Krievijas mediju darbība kaimiņvalstīs. Pētnieku darbs septiņu mēnešu garumā novedis pie secinājumiem, kas ļauj labāk izprast Krievijas ārpolitikas mērķus un to īstenošanas mehānismus sešās valstīs.
Pētījuma secinājumi un rekomendācijas ļaus sešu valstu politikas veidotājiem, īstenotājiem un ekspertiem dziļāk izprast līdz šim maz pētīto Krievijas ārpolitikas "humanitāro virzienu" un rast atbilstošas atbildes uz pēdējo gadu izaicinājumiem, kas saistīti ar Krievijas tautiešu politiku un aktīvo mediju darbību pētījuma fokusa valstīs.
Apzinoties Krievijas tautiešu politikas un mediju darbības radītos riskus, tās kaimiņvalstīm ir svarīgi stiprināt sabiedrības demokratizācijas un integrācijas procesus, kur lielu ieguldījumu var dot eiropeizācijas procesa ārējie stimuli. Attiecībā uz NVS īpašu nozīmi jāpiešķir Eiropas Savienības "Austrumu partnerības" politikai.
Pētījuma tapšanā piedalījušies pētnieki no sešām valstīm: Austrumeiropas politikas pētījumu centrs (Latvija), Centre for Geopolitical Studies (Lietuva), International Centre for Defence Studies (Igaunija), Foreign Policy Association of Moldova (Moldova), International Center for Geopolitical Studies (Gruzija), School for Policy Analysis at the National University of Kyiv-Mohyla Academy (Ukraina).
4.decembrī Rīgā notiks pētījuma "The ‘Humanitarian Dimension’ of Russian Foreign Policy in Georgia, Moldova, Ukraine, and the Baltic States" prezentācija. Tās laikā pētnieki sīkāk informēs par pētījuma rezultātā iegūtajiem secinājumiem, atbildēs uz jautājumiem, diskutēs ar auditoriju, kā arī piedāvās savus ieteikumus ārpolitikas, iekšpolitikas veidotājiem un īstenotājiem.