Marta trešās dekādes vidējā gaisa temperatūra visā Latvijā bija augstāka par normu, kopumā pārsniedzot to par 2,5 grādiem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
Vissiltākā marta trešās dekādes diena bija 22.marts, kad vidējā gaisa temperatūra bija 5,8 grādus virs normas, bet maksimālā gaisa temperatūra Latvijas vidienē sasniedza plus 15, plus 16 grādus. Mērsragā tik silts 22.marts bija pirmoreiz.
Dienā daudzviet virs plus 10 grādiem gaiss sasila arī 28.martā.
Viszemāk - 0,5 grādus zem normas - gaisa temperatūra noslīdēja 31.martā, kad dienā nebija siltāks par plus 2, plus 6 grādiem, bet naktī gandrīz visā Latvijā bija sals, Vidzemē sasniedzot mīnus 3 grādus.
Dekādes nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija 175% no normas ar teritoriālajām svārstībām no 40% Ventspilī un Kuldīgā līdz vairāk nekā visa mēneša nokrišņu normai līdzvērtīgam nokrišņu daudzumam Cēsīs, Dagdā un Rēzeknē.
Arī nokrišņu daudzums dekādes laikā bija mainīgs. Sauss laiks mijās ar nokrišņiem visā Latvijā. Visbagātākais nokrišņu daudzums Latvijā bija 25.martā un 29.martā, katrā no šīm dienām kādās Austrumlatvijas vietās diennakts nokrišņu daudzums pārsniedza visas dekādes nokrišņu plānu.
Ziemas perioda stabilā sniega sega dekādes pirmajā pusē izzuda arī lielākajā Austrumlatvijas daļā. Augstieņu rajonos to paildzināja periodiska, īslaicīga jaunas sniega segas parādīšanās. Marta beigās, temperatūrai pazeminoties, snigšana un plānas sniega segas izveidošanās tika novērota arī vietām Kurzemē.
Arī vēja stiprums dekādes laikā bija mainīgs. Visstiprāk tas pūta 25.martā Latvijas rietumu un centrālajos rajonos, kur vēja brāzmas sasniedza 18 līdz 26 metrus sekundē, kas atbilst vētraina vēja un vētras spēkam, bet Ventspils ostā tās pārsniedza 30 metrus sekundē, sasniedzot arī orkāna spēku.