Nākamnedēļ maksimālā gaisa temperatūra pārsniegs 20 grādu atzīmi, ceturtdien sasniedzot plus 23 grādus Ventspilī, plus 26 Rīgā, plus 27 Rēzeknē, plus 28 Bauskā. Atsevišķos rajonos nedaudz līs un iespējams pērkona negaiss.
Nedēļas sākumā samazināsies ozona slāņa biezums, tādēļ zemi sasniegs intensīvāks ultravioletais starojums, liecina ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes (NOAA) informācija.
Otrdien Daugavpilī, Liepājā un Rīgā ultravioletas radiācijas indekss (UVI) sasniegs augsto sesto atzīmi. Šādā laikā ieteicams uzturēties ēnā, īpaši pusdienlaikā, kad Saule ir visintensīvākā, vilkt vieglu apģērbu un galvas segas. Līdz pat nākamajai nedēļai sestais radiācijas indekss būs arī Alūksnē un Ventspilī, sestdien Daugavpilī pat 6,8.
UVI raksturo Saules ultravioletās radiācijas līmeni uz Zemes virsmas. Indeksa lielums mēra no nulles (zemākais rādītājs) līdz 11+ (augstākais rādītājs). Jo lielāks ir ultravioletās radiācijas indekss, jo lielāku ietekmi tas var atstāt uz ādu un acīm, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Saule ir galvenais enerģijas avots uz Zemes un ikviens no mums pakļauts tās iedarbībai. Saule dod gaismu, siltumu un arī ultravioleto radiāciju.
Par ultaviolēto radiāciju sauc to saules elektromagnētiskā starojuma daļu, kura viļņu garums ir 100-400 nm (1 nanometrs ir 10-9 metri).
Faktori, kas ietekmē ultravioletās radiācijas daudzumu uz Zemes:
Saules krišanas leņķis. Jo lielāks ir Saules staru krišanas leņķis (jo augstāk ir Saule pie debesīm), jo lielāks UV radiācijas daudzums nonāk uz Zemes virsmas. Tādēļ UV radiācijas daudzums mainās atkarībā no diennakts laika un gadalaika. Mūsu platuma grādos, vislielākais daudzums UV radiācijas sasniedz Zemes virsmu laikā, kad Saule ir visaugstāk, tas ir vasaras mēnešos. Rīgā maksimālais Saules augstums ir 56.460 Vasaras saulgriežu laikā (20-21. jūnijā). Vasaras laikā vislielākais Saule augstums ir tā saucamajā Saules pusdienlaikā, kas ir laika periodā no 13-14 pēc vasaras laika.
Atrašanās vieta (ģeogrāfiskais platums). Jo tuvāk ekvatoram, jo augtāks ir UV radiācijas līmenis. Tādēļ ceļojot uz dienvidiem jārēķinās ar lielāku UV radiācijas devu.
Mākoņainums. UV radiācija ir lielāka, ja debesis ir pilnīgi skaidras. Tomēr pat tad, ja debesis klāj mākoņi, UV radiācijas daudzums var būt ievērojams.
Augstums virs zemes virsmas. Lielākā augstumā no Zemes virsmas atmosfēra nesatur tik daudz UV radiācijas absorbējošās gāzes kā pie zemes. Tādēļ līdz ar augstumu UV radiācijas daudzums pieaug. Uz katriem 1000 augstuma metriem UV radiācijas daudzums pieaug par 10% līdz 12 %.
Ozons. Ozons absorbē daļu UV radiācijas. Atkarībā no ozona slāņa izmaiņām gada un pat diennakts laikā, mainās arī UV radiācijas daudzums.
Aktīvā virsma. Zemes (vai ūdens) virsma, kura saņem UV radiāciju, kā jebkuru citu Saules radiācijas spektra daļu, atstaro. Svaigs sniegs spēj atstarot līdz 80% no UV radiācijas, pludmales smiltis 15%, bet ūdens virsma 25%. Atstarošanas ietekmē cilvēks saņem UV radiācijas daļu arī atrodoties ēnā (apmēram 50% no tās ultravioletās radiācijas daudzuma, kas ir saulē. Pat iekštelpās cilvēki saņem 10-20% no ultravioletās radiācijas, kas ir ārpusē. Apmēram pusmetru dziļā ūdenī vēl joprojām UV radiācija ir 40% no tās , kas virs ūdens.
UV plusi un mīnusi
Nelielos daudzumos UV radiācija ir nepieciešama un dod labumu cilvēkiem. Tā ir nepieciešams faktors, lai organismā veidotos D vitamīns. UV radiāciju izmanto arī slimību ārstēšanā: ekzēmas, rahīts, ādas slimības.
Tomēr pārlieku liels UV radiācijas daudzums var būt kaitīgs cilvēka veselībai. Ilgstoša uzturēšanās saulē un liels UV radiācijas daudzums var nelabvēlīgi ietekmēt ādu, acis un imūnsistēmu. Divi galvenie negatīvās ietekmes faktori ir ādas vēzis un katarakta. Katru gadu tiek pasaulē tiek reģistrēti 2-3 miljoni ādas vēža saslimšanas gadījumu. 12 līdz 15 miljoni cilvēku sirgst no kataraktu. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem apmēram 20% no šiem cilvēkiem galvenais slimības cēlonis ir ilgstoša uzturēšanās saulē (Indijā, Pakistānā u.c. zemēs).
UVI (ultravioletās radiācijas indekss)
Globālais ultravioletas radiācijas indekss (UVI) raksturo Saules ultravioletās radiācijas līmeni uz Zemes virsmas. Indeksa lielums tiek noteikts no 0 (zemākais rādītājs) līdz 11+ (augstākais rādītājs). Jo lielāks ir ultravioletās radiācijas indekss, jo lielāku ietekmi tas var atstāt uz ādu un acīm.
Ultravioletās radiācijas indekss diennakts gaitā mainās no zemākās vērtības 0 nakts stundās un sasniedz savu maksimālo vērtību dienas vidū, kad Saules staru krišanas leņķis ir vislielākais. Informācijas sniegšanai par diennakts UVI tiek doti iespējamie maksimālie UVI diennakts laikā.