Dabas norišu vērotāji paredz, ka caurmērā atlikusī ziema Latvijā būs mērena. Dabas vērotājs Vilis Bukšs no Viļakas prognozē, ka straujš temperatūras pazeminājums līdz pat mīnuss 30 grādiem naktī Latvijas austrumu rajonos paredzams ap Zvaigznes dienu 6. janvārī.
Vēl viens temperatūras kritums varētu būt gaidāms arī janvāra vidū. Pēc lieliem saliem sekos arī samērā nelieli atkušņi. Pirmās pavasara vēsmas sagaidāmas jau februāra beigās.
Vides zinātājs Raitis Sametis teic, ka, ievērojot dabas līdzsvara likumus, saltam un sniegainam ziemas sākumam vajadzētu sekot siltākai ziemas otrajai pusei, reizēm ar nokrišņiem lietus veidā, kam seko agrs, taču pavēss un ilgstošs pavasaris.
Ņemot vērā dažādus globālos dabas procesus, ir visai grūti noteikt precīzu ziemas ilgumu un pavasara iestāšanās laiku, tomēr ir dzīvās dabas norādes, kuras parāda tendenci, kas piepildās apmēram par 65%.
"Eksistē garāki makroperiodi, kas aptver vairākus gadus līdz pat divām desmitgadēm. Ja pirms gadiem pieciem līdz desmit bija šāds siltais periods, kas raksturojās ar siltām un reizēm pat gandrīz bezsniega ziemām, tad tagad atkal ieejam aukstākā periodā," par saviem novērojumiem stāsta R. Sametis.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognožu nodaļas vadītājs Andris Vīksna Neatkarīgo informē, ka precīzu laika prognozi iespējams noteikt dažām dienām, bet mēnesim nosakāmas vien gaidāmās tendences. Latvijā aukstums būs līdz pat 20. decembrim, gaisa temperatūra vidēji 2 līdz 3 grādi zem pieņemtās normas. Janvāra temperatūras norma Latvijā vidēji ir –2 grādi valsts rietumos pie jūras un ap –7 grādiem austrumu rajonos. Latvijas austrumu daļā līdz –27 grādiem naktīs. Arī dienās temperatūra turēsies –12 līdz –17 grādu robežās. Līdz ar aukstumu arī nokrišņu būs maz. Pēc 23. decembra, vējam iegriežoties no jūras puses, gaidāms straujš temperatūras kāpums un iespējami pat atkušņi. Tomēr tas, ka Latvijā sniegs nokusīs pilnībā, ir maz ticams, jo šobrīd sniega sega Latvijā ir tik bieza, ka zaļie Ziemassvētki nav gaidāmi. Turpmākā ziemas daļa prognozējama mērena ar īsiem temperatūras kāpuma un krituma posmiem, taču sniega sega zemi, visticamāk, klās līdz februāra beigām, kad A. Vīksna paredz lēnu pavasara atnākšanu.
Britu dienests Met Oficce paredz, ka Eiropas dienvidos turpmākā ziema būs daudz vēsāka, nekā ierasts, ar straujām gaisa temperatūras svārstībām, bet lielas sniega masas vairs nav gaidāmas. Eiropas ziemeļos laiks mērens, bez straujām temperatūras izmaiņām, taču iespējami īslaicīgi sniegputeņi. Rietumeiropā sagaidāmi vairāki aukstuma viļņi, liels sniega daudzums un putenis. Pašlaik sniegs, putenis un sals pārņēmis lielu daļu Lielbritānijas un Īrijas, Franciju, Vāciju, Nīderlandi un Beļģiju. Aukstums saglabāsies arī Balkānos, īpaši Serbijā.