Aizvadītajā kalendārajā ziemā - decembrī, janvārī un februārī - Latvijā pārspēti ne tikai siltuma, mazākā sala un plānākās sniega segas rekordi, bet arī nokrišņu daudzuma un vēja ātruma rekordi, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) apkopotā informācija.
Ziemas vidējā gaisa temperatūra bija +2,7 grādi, par 1,7 grādiem labojot 1924.-1925.gada ziemas rekordu. Novērojumu vēsturē bijušas vēl tikai trīs ziemas ar vidējo gaisa temperatūru virs nulles - 1988.-1989., 1989.-1990. un 2007.-2008.gadā.
Kalendārās ziemas vidējā gaisa temperatūra Latvijā pakāpās 5,7 grādus virs normas. Decembris ar vidējo temperatūru +2,7 grādi bija trešais siltākais, janvārī gaisa temperatūra sasniedza +3,1 grādu, kas ir jauns rekords, savukārt februārī vidējā temperatūra noslīdēja līdz +2,2 grādiem, bet tas mēnesim neliedza kļūt par otro siltāko februāri Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.
Zemākā gaisa temperatūra, kas ziemas mēnešos reģistrēta LVĢMC novērojumu tīklā, bija -10,8 grādi 2.decembrī Zosēnos, un arī tas ir rekords. Iepriekšējā augstākā ziemas minimālā gaisa temperatūra Latvijā bija -18,5 grādi 1974.-1975.gadā.
Ziemas maksimālā gaisa temperatūra, +12,4 grādi, tika novērota 17.februārī Dobelē. Kopumā ziemas sezonā Latvijā tika pārspēti 217 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 15. un 16.janvāra, 17.februāra un janvāra otrās dekādes nacionālais siltuma rekords, janvāra mēneša rekords Kolkā un 37 novērojumu staciju dekāžu rekordi.
Pirmo reizi vismaz pēdējos 60 gados vietām Latvijā visas ziemas garumā nebija nevienas dienas ar noturīgu sniega segu. Septiņās novērojumu stacijās - Ainažos, Jelgavā, Kolkā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā un Ventspilī - diennakts vidējā sniega sega ne reizi nesasniedza pat viena centimetra biezumu.
Visvairāk dienu ar vidējo sniega segu vismaz viena centimetra biezumā bija Alūksnē - 28 dienas, - turklāt vēl sešās dienās sniegs zemi pārklāja vismaz uz stundu. Visbiezākā sniega sega LVĢMC novērojumu stacijās tika reģistrēta ziemas pēdējā dienā, 29.februārī, Alūksnē - 20 centimetru. Tā ir plānākā maksimālā sniega sega Latvijā vismaz kopš 1961.gada, pārspējot 2013.-2014.gada ziemas rekordu, kad neizveidojās par 21 centimetru dziļāka sniega kārta.
Nokrišņu daudzums 2019.-2020.gada ziemā valstī vidēji bija 154 milimetri jeb astoņi procenti virs normas. Janvārī nokrišņu bija mazāk nekā ierasts, savukārt februārī to daudzums par 63 procentiem pārsniedza normu, un kalendārās ziemas pēdējais mēnesis kļuva par ceturto mitrāko novērojumu vēsturē.
Februārī Pāvilostā nokrišņu daudzums sasniedza 122 milimetrus. Gan Pāvilostā, gan Liepājā un Rucavā tika pārspēts februāra nokrišņu daudzuma rekords. Priekuļos rekords tika atkārtots, savukārt Kuldīgā un Ventspilī līdz tam pietrūka mazāk nekā viens milimetrs. Turklāt februārī Pāvilostā reģistrētais nokrišņu daudzums ir otrais lielākais valsts vēsturē; vēl par septiņiem milimetriem vairāk lietus un sniega bija 2002.gada februārī Cīravā.
Eiropas ziemeļu daļu ziemā bieži šķērsoja cikloni no Atlantijas okeāna, un šo ciklonu ietekmē pūta stipri vēji. 2019.-2020.gada ziema ar vidējo vēja ātrumu 4,3 metri sekundē valstī kopumā bija starp desmit vējainākajām ziemām kopš 1966.gada, bet Bauskā, Jelgavā un Ventspilī tā bija pati vējainākā ziema.
Vidējais maksimālais vēja brāzmu ātrums Latvijā sasniedza 11,9 metrus sekundē, vēl nedaudz lielāks šis rādītājs bija tikai 1988.-1989.gada ziemā. Deviņās novērojumu stacijās šoziem bija novērojumu vēsturē lielākais vidējais vēja brāzmu ātrums.
No decembra līdz februārim 29 diennaktīs vēja ātrums brāzmās Latvijā sasniedza 20 metrus sekundē, un tas ir lielākais šādu dienu skaits kopš 1966.-1967.gada ziemas. Divdesmit sešās no šīm dienām vēja brāzmas ar stiprumu vismaz 20 metri sekundē reģistrētas Ventspils ostā, kas ir jauns šīs novērojumu stacijas rekords. Septiņās diennaktīs vismaz kādā novērojumu stacijā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 25-30 metriem sekundē.
Novērojumu vēsturē siltākā ziema piedzīvota ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā, Igaunijā, Krievijā un vairākās citās valstīs.
Jau ziņots, ka rekordaugstā gaisa temperatūra gada sākumā un prognozes turpmākajiem mēnešiem vedina domāt, ka arī visa 2020.gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā būs augstākā novērojumu vēsturē, pārspējot pērn sasniegto rekordu.
