Daudzviet Latvijā jau sākusies meteoroloģiskā vasara

© Mārtiņš Zilgalvis, F64 Photo Agency

Saskaņā ar provizorisku informāciju meteoroloģiskā vasara dažās Latvijas pilsētās iestājusies jau pirmdien, 7.maijā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati. Par meteoroloģisko vasaru Latvijā dēvē periodu, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir vismaz +15 grādu. 7.maijs vairākās novērojumu stacijās provizoriski bija šī perioda pirmā diennakts.

Trešdien Latvijā gaidāms zems gaisa mitrums un skaidrs laiks, vienīgi dažviet valsts dienvidos debesis var izrotāt gubu mākoņi, prognozē sinoptiķi.

Gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +19..+23 grādiem, bet maksimālā gaisa temperatūra Kurzemē gaidāma no +14 grādiem Rīgas jūras līča piekrastē līdz +24 grādiem Nīcas un Rucavas novadā.

Ja piepildīsies prognozes par siltu laiku arī turpmāk, 7.maijs par meteoroloģiskās vasaras pirmo dienu būs kļuvis gan Rīgas centrā, gan Dobelē un Jēkabpilī.

Vēl vairākās pilsētās meteoroloģiskā vasara provizoriski sākusies 8.maijā.

LVĢMC apkopotie vēsturiskie dati liecina, ka valstī kopumā meteoroloģiskā vasara parasti sākas 19.jūnijā un noslēdzas 27.augustā. Tā ierasti sākas jūnija pirmajā pusē no valsts dienvidaustrumiem, bet Ziemeļkurzemes piekrastē tā iestājas tikai jūlija pirmajās dienās.

Savukārt visagrāk - laikā ap 20.augustu - meteoroloģiskā vasara parasti beidzas Alūksnes un Vidzemes augstienē, turpretī Kurzemes rietumu piekrastē tā turpinās līdz septembra sākumam. Meteoroloģiskās vasaras ilgums Latvijā ir ļoti svārstīgs, piemēram, 1976. un 1978.gadā vasarai atbilstošs siltums valstī kopumā bija tikai 16-18 dienas, bet 2002.gada karstā vasara ilga 107 dienas - no 27.maija līdz 10.septembrim. Salīdzinot datus par atsevišķām novērojumu stacijām, vasaras garuma atšķirības ir vēl lielākas.

Saskaņā ar datiem, kas apkopoti par laikapstākļiem līdz 2014.gadam, līdz šim agrākais meteoroloģiskās vasaras sākums Latvijā bija 16.maijs 2013. un 1979.gadā, bet vēlākais - 24.jūlijs 1996.gadā.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais