Augstākā tiesa (AT) šodien atcēla Rīgas apgabaltiesas 19.marta lēmumu par kukuļdošanā apsūdzētā atstādinātā Finanšu ministrijas (FM) ierēdņa Vladimira Vaškeviča apcietināšanu.
Kā aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, šodien pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.
Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesas 19.marta lēmumu par Vaškeviča drošības līdzekļa grozīšanu 22.martā pārsūdzēja viņa advokāti Jeļena Kvjatkovska, Valērijs Ickevičs un Juris Dzelme.
AT minēto sūdzību šodien izskatīja aiz slēgtām durvīm.
LETA jau ziņoja, ka Rīgas apgabaltiesa 19.martā nolēma grozīt Vaškeviča drošības līdzekli uz apcietinājumu. Pats apsūdzētais gan uz šo tiesas sēdi nebija ieradies, jo viņš ilgstoši ārstējas Austrijā. Minēto lēmumu par drošības līdzekļa grozīšanu likumā noteiktajā kārtībā varēja pārsūdzēt, taču pārsūdzība neapturēja tā izpildi.
Advokātiem gan nebija īsti skaidrs, kā konkrētajā gadījumā tiktu izpildīts lēmums par Vaškeviča apcietināšanu. To nekomentēja arī prokuratūra, bet apgabaltiesā skaidroja, ka apcietināšana būs jānodrošina policijai. Uz Rīgas apgabaltiesas 19.marta lēmuma pamata Vaškevičs tā arī netika reāli apcietināts.
Kā ziņots, jau pagājušā gada nogalē aģentūras LETA rīcībā nonāca neoficiāla informācija, ka prokurors Arvis Miglāns, iespējams, lūdzis tiesu grozīt Vaškevičam piemēroto drošības līdzekli uz apcietinājumu. Toreiz ne prokurors, ne advokāti šo informāciju nekomentēja.
Pāris dienas vēlāk advokāts Dzelme aģentūrai LETA sacīja, ka nav neviena lēmuma, ar kuru Vašekvičam būtu piemērots apcietinājums. Advokāts piebilda, ka "šis jautājums laikam pats par sevi ir beidzies".
Pērn 7.decembrī tiesa Vaškeviča lietā noteica ekspertīzi, kas, iespējams, bija saistīta ar apsūdzētā veselības stāvokli, tāpēc lietas izskatīšanā uz ilgāku laiku tika pasludināts pārtraukums.
Kā ziņots, pēc advokātu teiktā, Vaškevičs jau ilgstoši ārstējas Austrijā, tāpēc viņš nevar apmeklēt Rīgas apgabaltiesā notiekošās tiesas sēdes krimināllietā, kurā viņš apsūdzēts par kukuļdošanu.
Kukuļdošanas lietā Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, tomēr vēlāk viņu atbrīvoja pret 60 000 latu drošības naudu. Papildus Vaškevičam tika piemēroti arī trīs citi drošības līdzekļi - aizliegums tuvoties konkrētām personām un vietai, aizliegums izbraukt no valsts, kā arī noteiktas nodarbošanās aizliegums.
Kā aģentūrai LETA skaidroja advokāte Kvjatkovska, pirms došanās ārstēties uz Austriju Vaškevičs prasījis tiesas atļauju, kas to arī devusi.
Pagājušā gada vasarā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sāka jaunu kriminālprocesu par iespējamu Vaškeviča kukuļdošanas lietas liecinieku ietekmēšanas plānošanu.
Neminot iesaistīto personu vārdus, KNAB pērn decembra sākumā izplatīja informāciju, ka sācis kriminālprocesu par iespējamu vardarbības piedraudējumu, lai kādā iztiesāšanā esošā krimināllietā tiktu mainītas liecības smaga nozieguma izdarīšanā apsūdzētas personas interesēs.
Esot iegūti pietiekami pierādījumi, lai izmeklējamo rīcību kvalificētu kā Krimināllikuma (KL) 301.panta 2.daļā, KL 300.panta 2.daļā un KL 15.pantā paredzētas darbības jeb kā vardarbības piedraudējumu liecinieka iespaidošanā un mēģinājumu sniegt nepatiesas liecības tiesā, iztiesājot krimināllietu par smagu noziegumu.
Iegūto pierādījumu kopums KNAB izmeklētājam dod pamatu uzskatīt, ka vardarbības draudi ir izteikti kādai personai, lai tā tālāk iespaidotu liecinieku, kuram šo draudu iespaidā un par trīs miljonu eiro atlīdzību būtu jāatsakās no iepriekš sniegtajām liecībām tiesā un to vietā jāsniedz nepatiesas liecības apsūdzētā interesēs, informēja KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs.
Kā aģentūrai LETA toreiz sacīja advokāte Kvjatkovska, informācijas izplatīšana par trīs miljonu eiro piesolīšanu apmaiņā pret nepatiesām liecībām ir kārtējā KNAB sabiedrisko attiecību kampaņa. Pēc Kvjatkovskas domām, kriminālprocesam par iespējamu mēģinājumu ietekmēt liecinieku nav nekādas perspektīvas un līdz tiesai tas nenonāks.