Šodien aprit pieci gadi kopš Rīgas apgabaltiesa no prokuratūras saņēma tā dēvēto digitālās televīzijas krimināllietu.
Šajā lietā notikušas jau vairāk nekā 150 tiesas sēdes, liecina Latvijas Tiesu portālā pieejamā informācija.
Sākotnēji lietu skatīja tiesas sastāvs Žanetes Vēveres vadībā, taču 2008.gada 19.maijā tiesnese pieņēma sev izteikto noraidījumu saistībā ar iespējamu interešu konfliktu, tāpēc digitālās televīzijas krimināllietu no jauna sāka skatīt tiesneša Jura Stukāna vadītais sastāvs.
28.augustā apritēja četri gadi kopš pirmās Stukāna sasauktās digitālās televīzijas krimināllietas tiesas sēdes.
Vairākus gadus ilgusī digitālās televīzijas krimināllietas iztiesāšana pamazām tuvojas noslēgumam - tiesa jau ir pārbaudījusi kriminālprocesa materiālos esošos rakstveida pierādījumus, taču aizstāvjiem vēl tiks dota iespēja pieteikt lūgumus par atsevišķu lietisko pierādījumu pārbaudi.
Krimināllieta ir saistīta ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" meitasuzņēmuma "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" un "Kempmayer Media Limited" meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.
Saistībā ar minētā projekta izpildi 20 personām apsūdzības šajā lietā uzrādītas pēc dažādiem Krimināllikuma (KL) pantiem - 317.panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, KL 319.panta par valsts amatpersonas bezdarbību, KL 177.panta par krāpšanu un KL 195.panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Neviens no apsūdzētajiem savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzīst. Daži no apsūdzētajiem skaidro, ka nesaprot, kādus tieši noziegumus prokuratūra viņiem inkriminējusi, citi savukārt norāda uz apsūdzības nepilnībām.
Publicēta: 01.10.2012 01:02 © Bez aģentūras LETA rakstiskas piekrišanas aizliegts šīs ziņas tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicēt vai citādi izmantot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs. Pārkāpumu gadījumos tiesvedība norit atbilstoši Latvijas likumiem.