Latvija atļāvusi Lietuvai tiesāt par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci bijušo Rīgas omonieti Konstantīnu Mihailovu jeb Konstantīnu Ņikuļinu, ko Lietuva pērn jau notiesāja par dalību Medininku slaktiņā, vēsta portāls "Lrytas.lt".
Lietuvas Ģenerālprokuratūra vēlas Mihailovu tiesāt pēc Kriminālkodeksa 100.panta par konsekventu Lietuvas un Latvijas iedzīvotāju vajāšanu un nogalināšanu, izvirzot viņam "pēc būtības pilnīgi jaunas apsūdzības".
Latvija tomēr noraidījusi to prasības daļu, kas attiecas uz mūsu valstī izdarītajiem noziegumiem, norādot, ka par tiem Mihailovs jau ir tiesāts, trešdien Lietuvas Apelācijas tiesā paziņojis prokurors Mindaugs Dūda, kas šai lietā uztur valsts apsūdzību.
Kā žurnālistiem šai jautājumā jau paziņojis Mihailova advokāts Arūns Marcinkevičs, tāda Latvijas atbilde nozīmē, ka viņa aizstāvamo nedrīkst tiesāt pēc minētā Kriminālkodeksa panta, jo izvirzītās apsūdzības par noziegumiem Lietuvā un Latvijā nav dalāmas. "Šādā gadījumā jāizvirza jaunas apsūdzības," viņš izteicies.
Pēc advokāta teiktā, minētais pants, kas izriet no Lietuvas starptautiskajām saistībām, arī nav piemērojams ar atpakaļejošu datumu, rēķinot no brīža, kad pieņemti Starptautiskā Krimināltribunāla Romas statūti.
Pats Mihailovs, kas savu vainu noliedz, vienlaikus atzīstot, ka Medininku slaktiņa brīdī atradies Lietuvā, kategoriski noraida iespēju tikt tiesātam par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci.
Savukārt viņa advokāts tiesā iesniedzis prasību krimināllietu izbeigt sakarā ar noilguma termiņa apritēšanu un Mihailovu atbrīvot tiesas zālē.
1991.gada 31.jūlijā omoniešu uzbrukumā Medininku robežkontroles punktam pie Baltkrievijas robežas tika smagi ievainoti ar šāvieniem pakausī un vēlāk slimnīcā mira septiņi Lietuvas robežsargi un muitnieki. Slaktiņā izdzīvoja tikai viens smagi ievainots muitnieks.
Konstantīns Mihailovs, ko 2008.gada sākumā Latvija izdeva Lietuvai, ir vienīgais apsūdzētais, kas līdz šim notiesāts Medininku lietā. Pagājušā gada maijā Viļņas tiesa viņam piesprieda mūža ieslodzījumu, kā arī lika valstij samaksāt vairāk nekā divus miljonus litu (408 000 latu), lai atlīdzinātu izdevumus par upuru apbedīšanu un pieminekļiem, kā arī viņu ģimenēm izmaksātās kompensācijas.
Drīz pēc sprieduma pasludināšanas, balstoties uz nesen spēkā stājušos Lietuvas Kriminālkodeksa jauno redakciju, Lietuvas Ģenerālprokuratūras prokurori pārsūdzēja Mihailova spriedumu apelācijas tiesā, aicinādami pārkvalificēt viņa noziedzīgo darbību, traktējot to nevis kā tīšu slepkavību, bet kā noziegumu pret cilvēci. Mihailovam piespriesto mūža ieslodzījumu viņi nepieprasa mainīt, jo tas jau ir stingrākais Lietuvā iespējamais sods.
Bijušais Rīgas OMON vienības loceklis 1967.gadā dzimušais Konstantīns Ņikuļins par aizdomās turamo šai lietā tika atzīts 2007.gadā.
Tā paša gada oktobrī Lietuvas Ģenerālprokuratūra, balstoties uz Eiropas aresta orderi, vērsās pie Latvijas kolēģiem ar lūgumu izdot Ņikuļinu, kas Latvijā jau bija notiesāts par pretvalstisku darbību, bet šai laikā bija kļuvis par Konstantīnu Mihailovu, jo savulaik viņam tika piemērota procesuālā aizsardzība kā lieciniekam Valsts ieņēmumu dienesta Ludzas rajona nodaļas vadītāja Vjačeslava Liscova slepkavības lietā, līdz ar to viņš bija ieguvis pasi uz Latvijas pilsoņa Mihailova vārda.
2008.gada janvāra beigās Mihailovs tika izdots Lietuvai. Viņa lietas pirmstiesas izmeklēšanu Lietuvas Ģenerālprokuratūra pabeidza 2009.gada janvārī.
Kā atgādina Lietuvas mediji, Latvija bija piekritusi Mihailovu izdot un ļaut Lietuvā saukt pie atbildības saskaņā ar Eiropas aresta orderi par tīšu slepkavību. Pēc attiecīga panta viņš pērn arī tika notiesāts. Lai tiesātu viņu par aresta orderī neminētiem noziegumiem, bija nepieciešama vai nu paša apsūdzētā, vai viņu izdevušās valsts piekrišana.
Jau ziņots, ka pagājušā gada 28.jūlijā Lietuvas tiesa pārkvalificēja apsūdzības vēl trim Medininku lietā apsūdzētajiem bijušajiem Rīgas omoniešiem - Aleksandram Rižovam, Andrejam Laktionovam un Česlavam Mļiņņikam. 9.augustā tiesa izpildīja Ģenerālprokuratūras lūgumu un aizmuguriski noteica viņiem arestu, bet 25.augustā Ģenerālprokuratūra vērsās pie saviem Krievijas kolēģiem ar lūgumu nodot apsūdzētajiem Lietuvas tiesas lēmumus, izskaidrojot viņu tiesības un aicinot sniegt liecības advokāta klātbūtnē.
Oficiāls Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis drīz pēc tam paziņoja, ka šī situācija vēlreiz apliecinot "mērķtiecīgus Lietuvas varas iestāžu mēģinājumus uzspiest savu tendenciozo traktējumu attiecībā uz nesenās pagātnes notikumiem".
Rižovs, kam pērn jūnija sākumā Sanktpēterburgā par noziedzīgas bandas organizēšanu un bruņotu laupīšanu tika piespriests 15 gadu cietumsods, kā arī Laktionovs un Mļiņņiks ir saņēmuši Krievijas pilsonību, tāpēc Krievija atsakās viņus izdot Lietuvai. No daudzajiem Lietuvas Ģenerālprokuratūras pieprasījumiem ļaut nopratināt arī iespējamos Medininku traģēdijas lieciniekus un veikt citas procesuālās darbības Maskava izpildījusi tikai dažus.