Rīgas apgabaltiesa līdz nākamā gada 5.janvārim atlika Vecrīgas grautiņu krimināllietas izskatīšanu. Tiesa šodien nolēma, ka uz nākamo tiesas sēdi piespiedu kārtā jāatved tie apsūdzētie, kuri nebija otrdien ieradušies un nebija devuši tiesai par sevi ziņu.
Tiesa otrdien nolēma, ka uz nākamo tiesas sēdi piespiedu kārtā jāatved tie apsūdzētie, kuri nebija otrdien ieradušies un nebija devuši tiesai par sevi ziņu.
Nākamajā tiesas sēdē būs jānodrošina aizstāvju piedalīšanās tiem apsūdzētajiem, kuri otrdien lūdza to darīt. Nākamajā sēdē tiesa arī plānojusi lemt jautājumu par lietas sadalīšanu.
Lai 13.janvāra Vecrīgas grautiņu lietu izskatītu saprātīgos termiņos, prokurors tiesai ierosināja lietu sadalīt divās daļās.
Par kritēriju, pēc kura sadalīt lietu, prokurors ierosināja noteikt to, ka daļa apsūdzēto savu vainu pirmstiesas izmeklēšanas laikā bija atzinuši pilnībā, kā arī bija pieteikuši lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu.
Ņemot vērā minēto, prokurors tiesai piedāvāja lietu sadalīt divās nosacītās daļās – vienā būtu tie apsūdzētie, kuri vainu atzina pirmstiesas procesā, otrā paliktu pārējie.
Šis prokurora lūgums lietas dalībnieku vidū izraisīja diskusijas. Gan apsūdzētie, gan viņu aizstāvji piekrīt, ka lietas izskatīšanai jānotiek saprātīgos termiņos, taču daļa lietas sadalīšanai nepiekrita. Piemēram, kāds no apsūdzēto aizstāvjiem uzsvēra, ka vainas atzīšana notikusi pirmstiesas izmeklēšanā, taču tagad tiesas procesa laikā tā var mainīties. Vēl kāds aizstāvis ierosināja lietu sadalīt vairākās daļās, proti, katrā lietā būtu pa 10 apsūdzētajiem.
Prokurori Mairis Mackēvičs un Ivars Brangulis ar žurnālistiem plašos komentāros pēc tiesas sēdes neielaidās. Brangulis pastāstīja, ka lietā ieguldīts liels darbs, taču viennozīmīgi visi grautiņu dalībnieki nav noskaidroti, jo trūcis pierādījumu. Cik tad kopumā grautiņos patiesībā varētu būt piedalījušies cilvēki, prokurors neņēmās minēt.
Daļa apsūdzēto pirmās tiesas sēdes laikā bija diezgan aktīvi. Apsūdzētie izmantoja iespēju iepazīties ar kādu policijas dokumentu par grautiņos sabojāto radiostaciju, citi atkal aktīvi izteicās par pieminēto lietas sadalīšanu.
Tiesas sēdē neizpalika arī klātesošo smieklu. Kāds apsūdzētais, piemēram, visiem dzirdot, paziņoja, ka viņam vajagot urinēt, jautrību izraisīja arī tiesneses skaidrošanās par zaudējuma aprēķinu ar policistu, kurš iesniedza dokumentu par pieminēto radiostaciju.
Aģentūras BNS un žurnālistu aptaujātie apsūdzētie ir noskaņoti kareivīgi. Kāds apsūdzētais no Jelgavas puses jokojot izteicās – lai paglābtos no politiskās vajāšanas, viņš apsver lūgt patvērumu Aleksandra Lukašenko pārvaldītajā Baltkrievijā, jo Eiropā viņam to nedošot.
No cietumsoda viņš gan nebaidoties, jo arī politiķis Alfrēds Rubiks savulaik bijis cietumā par "politiskajiem procesiem".
Daži apsūdzētie atzina, ka viņu rīcībā ir nevis kriminālnoziegums, bet administratīvs pārkāpums – sīkais huligānisms. Šie puiši pāris reižu, pēc pašu stāstītā, uzsituši ar kāju pa policistu turēto vairogu vai pa Saeimas ēku metuši dažādus priekšmetus.
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa otrdien sāka tiesas procesu krimināllietā, kurā apsūdzēti 68 vīrieši par piedalīšanos grautiņos 2009.gada 13.janvārī.
2009.gada 13.janvāra vēlā pēcpusdienā Doma laukumā noritēja opozīcijas partijas "Sabiedrība citai politikai" pieteikta protesta akcija, kurā dalību bija pieteikušas vairāk nekā 20 sabiedriskās organizācijas un partijas, kopumā pulcējot aptuveni 10 tūkstošus iedzīvotāju.
Lai arī mītiņš noritēja bez lieliem starpgadījumiem un incidentiem, pēc tā beigām apmēram tūkstotis demonstrantu devās uz Saeimas namu, kur daudzi izsita parlamenta ēkai stiklus, demolēja likumsargu automašīnas un apmētāja kārtības sargus ar dažādiem priekšmetiem, tostarp bruģi, pudelēm un citām drazām. Cieta policijas transports, kā arī vairākas ēkas un veikali Vecrīgā. Traumas guva gan policisti un karavīri, gan grautiņa dalībnieki.