Rimšēviča-Martinsona lietas tiesneses atlūgums bijis negaidīts

 
©Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Tiesnese, kurai pēc mēneša bija jāsāk skatīt korupcijas lieta, kurā apsūdzēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons, iesniegusi atlūgumu, neinformējot par darba pamešanas iemesliem ne savu priekšniecību, ne Tiesu administrāciju, ne tieslietu ministru, noskaidrojis LTV raidījums "de facto".

Tiesneses aiziešana kalpo par kārtējo signālu iespējamām manipulācijām lietas virzībā. Sākumā vairāki tiesneši negribēja šo lietu uzņemties. Trīs nedēļas sējumi klejoja no vienas tiesas pie otras.

Vispirms lieta nonāca Vidzemes priekšpilsētā. Tur tiesnese Karīna Kazārova pamanīja, ka viens no iespējamajiem noziegumiem ticis pabeigts, uz Rimšēviča vārda slēpti nopērkot īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2 netālu no pludmales. Tādēļ tiesnese lietu nosūtīja Rīgas rajonam, kurā ietilpst tiesa Jūrmalā.

Turpretim Rīgas rajona tiesnese Ingrīda Bite lietā izlasīja, ka kukuļa nodošana notikusi gan šobrīd jau slavenajā atpūtas kompleksā “Taureņi”, gan tagad jau slēgtajā cigāru klubā “Churchill Club” Vecrīgā. Šis iestādījums piederēja “Trasta komercbankai”, un tur, saskaņā ar apsūdzību, Rimšēvičs esot devis padomus bankas pārstāvjiem apmaiņā pret kukuļiem.

Lieta apgāja vēl vienu riņķi, kad Rīgas apgabaltiesa lika šo strīdu izbeigt.

Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņeviča toreiz noliedza aizdomas par manipulācijām un skaidroja, ka bijusi atšķirīga interpretācija kā pareizi lietai piemeklējama tiesa.

Lieta jūlija beigās nonāca pie tiesneses Ineses Bitenieces, ko tiesas priekšsēdētāja solīja pēc iespējas atslogot no citām lietām. Pirmo tiesas sēdi ieplānoja pēc trīs mēnešiem novembra sākumā.

Taču jau pēdējās pāris nedēļas cirkulēja runas, ka tiesnese Biteniece nav darbā. Rīgas rajona tiesas kalendārā gan vēl šajā otrdienā melns uz balta bija rakstīts, ka tiesnese lietas izskata. Tomēr pie norādītās tiesas zāles durvīm viņas darba kalendārs nebija piesprausts.

Tiesas administrācijā raidījumam "de facto" sākotnēji skaidroja, ka tiesnesei noformēta darba nespēja, bet vēlāk tiesas priekšsēdētāja Siliņeviča apstiprināja, ka tiesnese lūgusi sevi atbrīvot no amata pēc pašas vēlēšanās.

Tiesas priekšsēdētāja interviju atteica, aizbildinoties ar aizņemtību sprieduma rakstīšanā, un atbildēja rakstiski: “Ievērojot to, ka tiesnese Inese Biteniece jau no 2019.gada 13.septembra atrodas prombūtnē sakarā ar darbnespēju, tiesas priekšsēdētājai nav konkrētākas informācijas par tiesneses rīcības motīviem, piemēram, veselības vai ģimenes apstākļu dēļ vai citi iemesli.”

Tiesnese Biteniece uz “de facto” nosūtīto lūgumu sniegt skaidrojumu nereaģēja.

Pēc Tiesu administrācijas sniegtās informācijas, tiesnese Biteniece atlūgumu uzrakstīja 11.septembrī - teju pirms trīs nedēļām, bet divas dienas vēlāk izņēma darba nespējas lapu. Vēlmi aiziet no darba tiesnese atlūgumā neesot paskaidrojusi. Iemesli neesot zināmi arī tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP), kurš jau laikus par atlūgumu bijis informēts.

"Pēc atlūguma saņemšanas mēs bijām sarunājuši tikties ar tiesnesi, bija nolikts datums, bet es saprotu, ka darba nespējas lapas izņemšanas gadījums kalpoja kā iemesls tam, ka tikšanās nenotika," skaidroja Bordāns. Jautāts, vai viņam nav zināms par iespējamu spiediena izdarīšanu uz tiesnesi, Bordāns atbildēja, ka nekādu norāžu viņam neesot, bet spekulēt viņš nevēlas.

Inese Biteniece par tiesnesi kļuva pirms sešiem gadiem. Rimšēviča un Martinsona lieta varēja kļūt par svarīgāko tiesneses līdzšinējā karjerā.

Rīgas rajona tiesa par tiesneses vēlmi aiziet no darba un darba nespēju nevienu nebija informējusi trīs nedēļas. Tiesa par to šonedēļ publiski paziņoja pēc tam, kad “de facto” sāka uzdot jautājumus.

Rimšēviča un Martinsona lietas prokurore Viorika Jirgena vēl nedēļu iepriekš ar tiesneses palīdzi pārsprieda sēžu grafiku.

"Nekas neliecināja, ka tiesnese varētu nebūt vai arī būtu uzrakstījusi atlūgumu. Par to neviens prokurori neinformēju," sacīja prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska. Viss esot liecinājis, ka tiesnese gatava šo lietu uzņemties, jo pirms atlūguma uzrakstīšanas ticis sarakstīts lietas kalendārs visam nākamajam gadam.

Arī apsūdzēto Rimšēviča un Martinsona advokāti par tiesneša vai kalendāra maiņu nebija dzirdējuši.

Tieslietu ministrs Bordāns nedomā, ka Rīgas rajoan tiesa būtu pārāk vilcinājusies ar jauna tiesneša atrašanu: "Nav ar skubu nekas jādara. Galvenais, lai tas ir profesionāli un atbildīgi un es esmu pārliecināts, ka tā tas tiks izdarīts."

Tagad dators Rimšēviča-Martinsona lietai ir atradis jaunu tiesnesi Gundegu Lapiņu Jūrmalā. Pirmās sēdes diena nav mainījusies, bet par par tālāko grafiku pagaidām ziņu nav.

Likums nosaka, ka valsts amatpersonu krimināllietām jābūt prioritārām. Ja lietas tiek novilcinātas, tad apsūdzētajiem notiesāšanas gadījumā pienākas maigāki sodi nesapratīgu iztiesāšanas termiņu dēļ.

 

Abonē