Bauskas maniakam Grantiņam atstāj spēkā mūža ieslodzījumu
Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palāta šodien nolēma atstāt spēkā mūža ieslodzījumu ar mantas konfiskāciju trīs smagās slepkavībās, vienā slepkavības mēģinājumā un svešu dokumentu iznīcināšanā apsūdzētajam Ivaram Grantiņam.
Kā aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, apelācijas instances tiesa šodien atcēla Zemgales apgabaltiesas 2009.gada 18.maija spriedumu daļā par galīgā soda noteikšanu Grantiņam pēc Krimināllikuma (KL) 51.panta. Tomēr šajā gadījumā tas neattiecas uz apsūdzētajam jau iepriekš piemēroto mūža ieslodzījumu, bet gan tikai uz policijas kontroli.
Pirmās instances tiesa pērn 18.maijā Grantiņam bija noteikusi policijas kontroli uz trim gadiem, taču AT secināja, ka tādējādi Zemgales apgabaltiesa pieļāvusi kļūdu, nosakot policijas kontroli pēc noziedzīgo nodarījumu kopības. Tagad Garntiņam noteikta policijas kontrole uz septiņiem mēnešiem un 12 dienām.
Motivēts apelācijas instances tiesas spriedums Grantiņa lietā būs pieejams no 27.aprīļa, bet pēc tam desmit dienu laikā procesa dalībnieki to varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Senātā.
Kā ziņots, pērn 18.maijā Zemgales apgabaltiesa, izskatot lietu pirmajā instancē, Grantiņam piesprieda mūža ieslodzījumu ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz trim gadiem, bet vēlāk par Zemgales apgabaltiesas spriedumu apelācijas sūdzības iesniedza gan pats Grantiņš, gan arī viņa aizstāvis Juris Zēģele. Apsūdzētais vēlējās panākt, lai viņam piemēro terminētu brīvības atņemšanas sodu, nevis ieslodzījumu uz mūžu.
Mūža ieslodzījumu Grantiņam pirmās instances tiesas debatēs bija pieprasījusi prokurore Elita Dreiblathena, norādot, ka, neskatoties uz izdarīto, apsūdzētais ir atzīts par pieskaitāmu. Pēc prokurores teiktā, Grantiņa rīcībā neesot saskatāms neviens atbildību mīkstinošs apstāklis, bet "pastāv vesela virkne atbildību pastiprinošu apstākļu".
Grantiņa advokāts Zēģele tiesas debatēs toreiz norādīja, ka klientam tomēr būtu piemērojams terminēts brīvības atņemšanas sods, ne ieslodzījums uz visu mūžu. Advokāts uzsvēra, ka apsūdzētā atklātās liecības un sadarbošanās ar izmeklētājiem sekmējusi patiesības noskaidrošanu, kas, aizstāvības skatījumā, varētu tikt uzskatīts par atbildību mīkstinošu apstākli.
Grantiņš pats savu vainu visos viņam inkriminētajos noziegumos pilnībā atzina, tāpēc pirmās instances tiesa lietu izskatīja bez pierādījumu pārbaudes, kas nozīmē, ka procesa dalībniekiem vairs nav iespējams pārsūdzēt spriedumu daļā par Grantiņa notiesāšanu, bet ir apstrīdamas vien tiesas pieļautās procesuālās nepilnības vai piemērotais sods. Savā pēdējā vārdā tiesai Grantiņš norādīja, ka labāk gribētu tikt sodīts ar nāves sodu, nevis mūža ieslodzījumu. Līdzīgu nostāju pauda arī cietušais - Grantiņa bijušās sievas, kuru viņš vēlāk noslepkavoja, vīrs Ivars Lomakins, kurš uzskata, ka apsūdzētais par saviem nodarījumiem ir pelnījis nāvi.
Pērn 18.maijā uz tiesas sēdi bija ieradusies arī 1939.gadā dzimusī Grantiņa māte Ausma Timpare, kura tiesas sēdes laikā atteicās no dēla un teica, lai viņš neraksta viņai vēstules no cietuma. "Tu man esi tukša vieta," apsūdzētajam Grantiņam sacīja māte, kurai viņš nogalinājis mazmeitu, kas vienlaikus bijusi paša meita.
Pēc Zemgales apgabaltiesas sprieduma pasludināšanas Grantiņš neizskatījās noraizējies, bet gan smaidīgs, novēroja aģentūra LETA.
Saskaņā ar apsūdzības savāktajiem pierādījumiem Grantiņš jau 1988.gada beigās izdarījis slepkavības mēģinājumu.
Precīzi nenoskaidrotā laikā, kādā 1988.gada novembra vai decembra dienā ap plkst.19 Grantiņš no mugurpuses uzbrucis paziņai - sievietei, kura stāvējusi autobusa pieturā. Viņš upuri nogāzis zemē un žņaudzis, taču tad pamanījis, ka tuvojas vietējie bērni, tāpēc pārtraucis noziedzīgo nodarījumi un turpinājis gaidīt autobusu. Cietusī par notikušo nav ziņojusi policijai, jo baidījusies no Grantiņa.
20 gadus vēlāk 2008.gada 29.jūnijā pēc plkst.1.30 Grantiņš, būdams alkohola reibumā, sastrīdējies ar savu bijušo sievu un kopīgā bērna māti - Ingu Lomakinu. Grantiņš sievieti nogalinājis, tikmēr bērni gulējuši otrā istabā. Vēlāk apsūdzētais dzīvesbiedres mirstīgās atliekas apgānījis. Bijušās sievas līķi viņš izģērbis, sacirtis un sagriezis daudzos gabalos, izņēmis no mirstīgajām atliekām sirdi un citus orgānus, pārcirtis arī galvu. Visas minētās upura ķermeņa daļas slepkava iebēris zemē izraktā bedrē, pārlējis tām pāri cementu un aizracis, virsū uzstādot kociņu, teikts apsūdzībā.
Bērniem Grantiņš teicis, ka māte aizbraukusi uz ārzemēm pelnīt naudu. Tādas pašas īsziņas viņš no Lomakinas tālruņa nosūtījis arī vairākām noslepkavotās sievietes paziņām, bet upura drēbes Grantiņš sadedzinājis kopā ar viņas pasi. Līķi izmeklētāji no zemes izrakuši 2008.gada 17.septembrī.
Saskaņā ar apsūdzību dažas nedēļas pēc šīs slepkavības, 2008.gada 19.jūlija naktī, Ceraukstes pagastā Grantiņš, būdams alkohola reibumā, bija paņēmis virtuves nazi un sekoja pa ceļu kādai 1990.gada janvārī dzimušai meitenei - Janai Ribinskai. Grantiņš meitenei uzbruka no mugurpuses, iesizdams viņai pa galvu ar koku vai akmeni. Būdams uzbudināts, vīrietis ievilka meiteni grāvī un žņaudza, tādējādi vēloties pastiprināt savu dzimumtieksmi un panākt erekciju. Meitene atguva samaņu un mēģināja bēgt, tomēr Grantiņš viņu sagūstīja vēlreiz un vilka uz meža pusi. Vīrietis atkal turpināja meiteni žņaugt, cenšoties panākt seksuālo uzbudinājumu, tomēr pārlieku lielā reibuma dēļ viņam tas neizdevās. Grantiņš divas reizes iedūra Ribinskai krūtīs ar nazi, un meitene nomira. Pēc tam vīrietis izģērba meiteni, saplēsa viņas pasi un devās uz savām mājām gulēt.
Nākamajā pēcpusdienā Grantiņš atgriezās slepkavības vietā un ar nazi sadalīja iepriekšējā naktī atstāto meitenes līķi. Pēc tam slepkava apgānītās meitenes mirstīgās atliekas apraka, bet nazi izmeta tuvējās upes krastā. Līķis tika atrakts 2008.gada 17.septembrī.
Kā liecina lietas materiāli, 2008.gada 27.augustā ap plkst.0.30, atrazdamies pie savas mātes Ausmas un meitas Dainas, Grantiņš skatījās televizoru. Kad viņam interesējošās pārraides bija beigušās, būdams alkohola reibumā, vīrietis apgūlās blakus savai 1996.gadā dzimušajai meitai, kuras māti viņš jau bija iepriekš nogalinājis, un mēģināja seksuāli uzbudināties. Meitene pamodās, bet Grantiņš viņai divreiz iesita pa galvu. Pēc tam vīrietis uzsēdās bērnam jāteniski virsū un sāka viņu žņaugt, tādējādi mēģinādams panākt sev erekciju. Meitene zaudēja samaņu.
Pēc brīža Daina atguvās un sāka klepot un rīstīties, tāpēc Grantiņš pagrieza bērnu uz vēdera, lai apklusinātu viņu, tādējādi mēģinot slēpt notiekošo no blakus istabā guļošās mātes Ausmas. Vīrietis atkal apsēdās jāteniski virsū savai meitai un centās uzbudināties, taču tas neizdevās. Tad viņš aizsteidzās uz virtuvi pēc lielākā pieejamā saimniecības naža. Atnākdams atpakaļ uz istabu, Grantiņš meiteni satvēra aiz matiem un ar vismaz septiņiem griezieniem dažādās vietās pārgrieza viņas kaklu. Meitene nomira, bet Grantiņam iestājās erekcija. Viņš nometa zemē asiņaino nazi un veica nekrofilijas aktu ar savas meitas mirstīgajām atliekām, konstatējusi tiesa.
Kad Grantiņš bija beidzis noziedzīgo nodarījumu, pamodās viņa māte, kura nekavējoties devās apskatīt savu mazmeitu un saprata, ka kaut kas nav kārtībā. Grantiņš gan mātei stāstīja, ka Daina vienkārši guļot, tomēr sievieti tas nespēja pārliecināt, tāpēc viņa aizsteidzās pie kaimiņiem, no kurienes izsauca policiju un neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Grantiņš pa to laiku aizbēga. Policija viņu aizturēja 29.augustā.
Pēc prokurores teiktā, joprojām nav īsti saprotams, kāpēc apsūdzētais tā rīkojās.
Kā ziņots, Zemgales apgabala prokuratūra aizdomās par trim slepkavībām Bauskas rajona Ceraukstes pagastā un vienu agrāku slepkavības mēģinājumu 1988.gadā Grantiņam apsūdzību cēla 2009.gada aprīļa sākumā.
Pret Grantiņu tika sākta kriminālvajāšana pēc KL 118.panta 3.punkta, 274.panta 1.daļas par mazgadīgās meitas, sievas un kādas meitenes slepkavības izdarīšanu un par dokumenta iznīcināšanu, kā arī pēc vecā Kriminālkodeksa 15.panta 2.daļas un 98.panta par slepkavības mēģinājumu 1988.gadā.
2008.gada decembrī policija saņēma ekspertīzes rezultātus, kas apliecināja, ka Grantiņš ir pieskaitāms.