Moldovā sākusies izmeklēšana par viena miljarda eiro izzagšanu no bankām, naudu pārskaitot uz trim Latvijas bankām, šovakar vēsta raidījums "Nekā personīga".
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sākusi pārbaudi, vai kredītiestādes, šos darījumus atļaujot, nav pārkāpušas likumu. Ja pārbaudē atklāsies, ka "Aizkraukles banka", "Latvijas Pasta banka" un "Privatbank" nav veikušas pienācīgu klienta un darījumu izpēti, tās var sodīt pat ar 10% no peļņas.
Izzagto kredītiestāžu klienti ir gan valsts iestādes, gan privātpersonas, un Moldovas valdība bankas cenšas glābt ar budžeta naudu.
"Banca de Economii" bijušais padomes priekšsēdētājs Ilans Šors skaidro naudas izzagšanas shēmu: "Četras firmas gandrīz vienā laikā aizņēmās apmēram astoņus miljonus. Ziniet, kas tika par šo naudu nopirkts? Trīs mazi dzīvoklīši un neeksistējoša prece - kosmētika, šampūni, datori. Dažiem pat nebija nepieciešamo dokumentu! Mūsu jurists visu nepieciešamo informāciju nodeva muitai."
Telavivā dzimušais Šors ir turīgs biznesmenis Moldovā. Tam pieder viss džentelmeņa komplekts - televīzijas kanāli un futbola klubs. Precējies ar Krievijas dziedātāju Jasmīnu. Šors centās norobežoties no atbildības par pazudušo naudu, taču aizdomas krita tieši uz viņu.
Moldovas Nacionālā banka neticēja, ka vietējais oligarhs nav iesaistīts netīrajos darījumos un uzdeva ietekmīgajai starptautiskajai detektīvaģentūrai "Kroll" izmeklēt mīklaino lietu. 83 lappušu ziņojumā atklāts, ka trīs Moldovas bankas apzināti novestas līdz maksātnespējai, un to izdarījis pats Šors. Naudas izkrāpšana sākusies jau 2012.gadā, kad ar oligarhu saistītie cilvēki slepeni pārņēmuši banku kontroli. Sarežģītu operāciju rezultātā pērn novembrī dažās dienās no bankām pazuda nepilns miljards eiro.
28 gadus jaunajam biznesmenim uzrādīta apsūdzība par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. 6.maijā Šoram piemērots mājas arests.
Moldovas gadsimta zādzības ceļi ved uz Latviju. Lielāko daļu naudas Šora kontrolētās kompānijas skaitīja uz ofšoriem, kas savus kontus bija atvērušas trīs Latvijas bankās – "Aizkraukles bankā", "Latvijas Pasta bankā" un "Privatbank".
"Kroll" ziņojums rāda, ka Latvijas bankas parādās gan pirms trim gadiem sāktajā Moldovas banku akciju slepenajā pārņemšanas epizodē, gan naudas zādzībā pērn novembrī.
Atbilstoši pētījumā sniegtajai informācijai Latvijas bankas diezgan lielā mērā tikušas izmantotas pārskaitījumu veikšanai, raidījumam saka FKTK Uzraudzības departamenta Finanšu integritātes daļas vecākais juriskonsults Kristaps Markovskis.
Kontus Latvijā atvērušas Lielbritānijā un Honkongā neilgi pirms tam dibinātas ārzonu kompānijas. Kā šo ofšoru labuma guvēji norādīti Moldovas, Krievijas, Ukrainas iedzīvotāji un vienā gadījumā arī Latvijas pilsone Alise Ilsleja. Bankām ir pienākums ziņot par aizdomīgiem darījumiem. Ja pārbaudē atklāsies, ka "Aizkraukles banka", "Latvijas Pasta banka" un "Privatbank" nav veikušas pienācīgu klienta un darījumu izpēti, tās var sodīt pat ar 10% no peļņas.
Moldovas finanšu izlūkošanas dienests pagaidām nav lūdzis kolēģiem Latvijā iesaldēt līdzekļus Latvijas banku kontos. Taču Prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns prognozē, ka, ņemot vērā apmērus – iesaistītas trīs bankas, daudzas personas un summa ir ļoti liela, tuvu miljardam eiro, tas ir atkarīgs no tiesībsargājošo iestāžu kapacitātes un pieredzes. "Ja tiks nozīmēts pietiekams darbinieku skaits un nosūtīti tiesiskās palīdzības lūgumi, tostarp uz Latviju, un iegūti pietiekami pierādījumi, tad, iespējams, izmeklēšanu varēs pabeigt gada laikā."
Skeptiska par ātru un veiksmīgu miljarda zādzības izmeklēšanu ir Moldovas pretkorupcijas centra direktore. Gaļina Bostana uzskata, ka noziegums nevarēja notikt bez varas pārstāvju ziņas, tāpēc tie nav ieinteresēti, lai lietu izmeklētu. Tikpat negribīgi savulaik notika arī izmeklēšana par Moldovas bankas iesaistīšanos naudas atmazgāšanā tā dēvētajā Magņitska lietā.
No trim starptautiskās detektīvaģentūras "Kroll" ziņojumā minētajām Latvijas bankām "Nekā personīga" atsaucās tikai "Aizkraukles banka". Tā atbildēja, ka savā darbībā konsekventi ievēro Latvijas un Eiropas savienības likumus un prasības. Banka ir pārliecināta, ka tās darbība bijusi pareiza un tiesiski pamatota arī "Kroll" ziņojumā minētajos darījumos
