Ikviens Latvijas iedzīvotājs pašlaik smagi izjūt to, ko politiķi veikli ir noslēpuši zem vārdiem „ekonomiskā krīze”. Tieši tagad ir jāpieņem grūtākie lēmumi, kuri, iespējams, ietekmēs visu atlikušo dzīvi.
Viens no tādiem ir jāpieņem tiem, kas šogad pabeigs vidusskolu un meklēs, kur mācīties tālāk. Tas nozīmē studēšanu apmēram piecus gadus. Arī man, kā jau 12. klases skolniecei, būs jāpieņem šāds lēmums, tāpat kā maniem draugiem. Daži no viņiem tagad jau skaidri zina savu mērķi un neatlaidīgi to cenšas sasniegt pat tagad, vidusskolā, tomēr vairums vēl nezina, ko vēlas darīt, jo iespēju ir tik daudz, bet pareiza ir tikai viena. Arī mana draudzene Anna ir nonākusi izvēles priekšā, kur mācīties, un vai šī profesija pēc studiju pabeigšanas būs vēl vajadzīga, un ar to varēs nopelnīt.
Tomēr daži speciālisti optimistiski uzskata, ka pēc apmēram pieciem gadiem ekonomika būs jau sākusi „atveseļoties” un tādējādi būs vajadzīgi tādi jauni speciālisti kā mēs. Mūsu treknie gadi ir tikai sākušies, jo mēs esam Latvijas nākotne. Tehnoloģiju attīstība mums ir devusi iespēju konkurēt un kļūt profesionālākiem nekā pašreizējiem speciālistiem, tāpēc vienīgais, kas mums ir jādara ir jācīnās, jāstrādā un jāmācās, lai savus sapņus pārvērstu īstenībā.