Jana Lebedeva: Jāmeklē pozitīvais

Krīze- visbiežāk lietotais termins mūsdienu sabiedrībā, jo tā lielākā vai mazākā mērā skar mūs visus. Tomēr, neskatoties uz visām negatīvajām emocijām, ir jācenšas meklēt pozitīvo. Es varu apgalvot, ka mani "treknie" gadi tikai sākas, jo es šobrīd dzīvoju iespēju pasaulē, kurā valda tehnoloģijas, masu mediji, liela komunikācija, kā arī brīva izvēle.

Apjautājot vecākus un pieredzējušus cilvēkus par šo tēmu, atbilde ir gandrīz iepriekš zināma- šodienas prioritāte ir ekonomisko problēmu risināšana, kam bieži trūkst finansiālo līdzekļu, kā rezultātā rodas drūma, depresīva sabiedrības attieksme. Tādēļ "treknos" gadus es neattiecinu tikai uz materiālajiem, bet arī uz informatīvajiem un garīgajiem līdzekļiem.

Mani "treknie" gadi sākas ar to, ka man ir iespēja lemt savas nākotnes attīstību. Es, gluži tāpat kā visi citi, varu izvēlēties, ko studēt, lai varētu realizēt iegūtās zināšanas un strādāt izvēlētajā amatā.

Profesijas ir tik daudzveidīgas, ka izvēle bieži vien kļūst sarežģīta. Latvijā ir daudz augstskolu, kur iegūt izglītību, bez tam, darbu iespējams apvienot ar studijām, kas, manuprāt, ir ļoti praktiski. Arī universitātes rīko "atvērto durvju" dienas, līdz ar to jebkuram interesentam ir pieejama informācija par studēšanu. Bet atbildes uz svarīgiem jautājumiem var rast tādi komunikatori kā internets, televīzija un tālrunis.

Pēdējos gados strauji auguši tehnoloģiju attīstības tempi. Pirms pāris gadiem datori vēl nebija aprīkoti ar web kamerām, bet mobilie telefoni- ar krāsainajiem displejiem un citiem rīkiem, taču tagad cilvēki var redzēt viens otru, atrodoties pat dažādās valstīs. Tehnoloģijām ir liela nozīme manā dzīvē, tieši to dēļ es spēju komunicēt un iegūt ziņas par pasaulē notiekošo. Vislielākajā informācijas tīklā- internetā jebkuram ir pieejama informācija par visdažādākajiem notikumiem. Man ir izdevība uzzināt to, ko es vēlos, un tas ir nozīmīgi, jo ar informācijas iegūšanu es papildinu savas zināšanas. Mums, jauniešiem, šobrīd tiek atklāts plašs iespēju spektrs, īpaši tad, ja sasniegta pilngadība. Tas, protams, piešķir zināmu atbildību, bet kļūst arī par "caurlaidi" dažādos pasākumos.

Ir patīkami apzināties, ka manus "treknos" gadus papildina informatīvie un garīgie līdzekļi, ar kuriem iespējams gūt estētisku piepildījumu, piemēram, mākslas izstādes, teātra izrādes, kurām ne vienmēr nepieciešami materiālie resursi. Arī bibliotēkās pieejama literatūra, līdz ar to man ir iespēja papildināt intelektuālās spējas un izskatīt citu autoru daiļdarbus.

Daudziem varbūt liekas: kā tagad var domāt par "treknajiem" gadiem? Bet man tie sākas ar iespējām veidot savu nākotni.

Svarīgākais