Kamēr man apkārt norisinās politiskās kaujas, cilvēku īgņošanās un strīdi, es sāku domāt pozitīvi, tāpēc, lai pašai vieglāk dzīvot un nav vajadzības iegādāties antidepresantus un skandalēt, ka, pateicoties krīzei, man tagad ir depresija!
Jāatzīstas, ka manam optimismam ir iemesls- filmas „The Secret”(„Noslēpums”) noskatīšanās un izprašana. Uz mani nostrādāja filmas galveno veidotāju, austrāliešu, centieni parādīt skatītājiem to, cik ļoti svarīgi ir domāt par visu labo, skaisto, cildeno un vēlamo. Šķiet, ka skatoties vēl tikai filmas sākuma titrus es biju sadomājusies par to, ka izejot no zāles pēc filmas, es būšu pilnīgi cits cilvēks. Tiešām izrādījās, ka būšu cits cilvēks, bet ne jau uzreiz! Tam ir vajadzīgs laiks, lai saprastu galveno noslēpumu- „pievilkšanās likums”.
Galveno filmas domu es sapratu jau pirmajās minūtēs-ir jātic saviem spēkiem!
Sacītais mani stipri ietekmēja, tāpēc centos ieklausīties katrā vārdā. Atzīšos, ka drīz vien mani jau bija nogurdinājuši cilvēki, kuri tikai runāja un runāja(tā laikam tāda mūsdienu jaunieša specifika-filmām jābūt ar spraigu sižetu). Kad biju sapratusi, kas ir jādara, lai mainītu savu dzīvi, es jau biju gatava iet ārā no zāles un sākt dzīvot pēc „jaunajiem noteikumiem”, bet noskatījusies filmu līdz galam es sapratu, ka viss nemaz nav tik vienkārši kā izklausās! Cilvēki, kuri stāstīja par savu pieredzi, bija ļoti rūpīgi un uzmanīgi pildījuši ikvienu noteikumu! Neizklausās grūti- ticēt saviem spēkiem, vai ne? Bet ir jāizprot arī pārējie ieteikumi, lai sāktu dzīvot pilnvērtīgāk!
Jā, mani treknie gadi tikai tagad sākas, jo es sāku domāt pozitīvi(arī kādreiz domāju pozitīvi, bet tad tas nebija ar mērķi).Man ir mērķi, kurus es vēlos ar pievilkšanās likumu sasniegt. Tas nenozīmē, ka es tagad tikai sēdēšu uz domāšu pozitīvi, jo nekur jau nav pazudis teiciens, ka izcils rezultāts ir atkarīgs no 10% talanta un 90% kārtīga darba!
Visgrūtāk bija sākt domāt par to, ko es vēlos sasniegt ar savu pozitīvo domāšanu, jo ir grūti sev iegalvot, ka domu spēks daudz ko nosaka dzīves ritējumā!
Katru vakaru es eju gulēt un katru rītu mostos ar atskārsmi, ka ir jādomā atbildīgi, jo domas agri vai vēlu, bet piepildās. Un ne jau vienmēr tikai pozitīvās... Mēs paši kontrolējam savu prātu! Filmā sniegtie piemēri(cilvēki stāstīja par savu pieredzi) lika man pārdomāt savu dzīvi pirms šīs filmas. Sākumā šķita, ka ikviens no šiem stāstiem ir mazliet „appušķots” ,lai filmas būtība būtu cildenāka. Sākot iedziļināties sniegtajos padomos, ieteikumos, es sāku domāt par to, cik ļoti bieži, kad kāds man kaut ko pasaka-es tam noticu, lai gan dziļi sirdī nevēlos tam ticēt un par to domāt, jo mani tas ietekmē negatīvi. Bet, ja es šādā situācijā sakopotu visu enerģiju un domātu par sev vēlamo, viss notiktu tā kā tam ir jānotiek-pozitīvi!
Es ticu, ka es esmu unikāla, vienreizēja, vienīgā tāda šajā pasaulē, tāpēc mana nākotne ir atkarīga tikai no manis! Pasaule ir skaista, jo mēs visi esam atšķirīgi, bet kopā veidojam vienu veselumu, kurš ir spējīgs radīt enerģiju, lai viss notiktu pozitīvā gultnē! Mums katram ir sava dzīves izpratne un vajadzības, tāpēc sekosim saviem sapņiem un domāsim pozitīvi! Mana stāsta galvenais mērķis bija arī citos rosināt sākt citu dzīves gaitu-koncentrēt domas, spēku, enerģiju visam labajam nevis ļauties mūsdienu dzīves peripetijām!