Piedaloties publiskajā diskusijā par informatīvā ziņojuma projektu Par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē Rīgas Tehniskās universitātes aktu zālē šā gada 21. oktobrī, biju pārsteigts par referentu sakāvniecisko noskaņojumu: – studentu skaits augstskolās strauji sarūk; – vidusskolu absolventi studēt dodas uz ārzemēm; – augstākās izglītības kvalitāte Latvijā tik zema, ka tās vispār gandrīz nav; – augstskolas ir degradējušās utt.
Un neviena cerīga, laba, cildinoša vārda.
Droši vien, ka atsevišķās studiju programmās vai pat kādā augstskolā no 60 esošām šāda situācija pastāv. Dižķibele taču.
Bet kāpēc netiek pat pieminēta mūsu mediķu kalve gan ar tās absolventu sagatavotības līmeni, kas ļauj attīstīt Latvijā ārstniecības tūrismu, gan vērā ņemamo ārvalstu studentu skaitu? Kur tad palikušas mākslas augstskolas ar absolventiem, kas guvuši pasaules atzinību?
Procentuāli nedaudzas studiju programmas Latvijā ir inženiertehniskās, un esmu pārliecināts, ka tās ir maz novirzījušās no iepriekšējos gados sasniegtā līmeņa.
LJA vienīgā mūsu valstī sagatavo profesionālos bakalaurus, speciālistus kuģu virsnieku reglamentētās profesijās. Tie ir stūrmaņi, mehāniķi un elektromehāniķi tirdzniecības flotei, kā arī Latvijas Jūras spēkiem. Profesionālā bakalaura studiju programmu (visas pārakreditētas uz sešiem gadiem šā gada maijā) specializācijas studiju kursi ir izveidoti, vadoties pēc starptautiskiem normatīvajiem dokumentiem STCW (Standards of Training, Certification and Watchkeeping for Seafarers).
LJA kā vienā no pirmajām augstskolām Latvijā ir izveidota un ieviesta ISO 9001–2000 standartam atbilstoša kvalitātes vadības sistēma. Starptautiskā klasifikācijas sabiedrība DNV (Det Norske Veritas) to sertificēja 2005. gadā.
Lai nodrošinātu studentiem jūras praksi (2x6 mēneši) studiju laikā, LJA ir noslēgusi prakses līgumus ar vairākām ārvalstu rēderejām un Latvijas kruinga kompānijām, notiek aktīva studentu un pasniedzēju apmaiņa ar citām ES jūrniecības augstskolām Erasmus hartas ietvaros.
Studiju programmu un to realizācijas atbilstība prasībām regulāri tiek pārbaudīta, arī ES līmenī. Pēdējā bija šā gada maijā, pārbaudi veica EMSA (European Maritime Safety Agency). Nopietnākais aizrādījums – vajag vairāk specializētu laboratoriju. Bet tas ir tikai finansējuma jautājums. Inženierzinātņu, it īpaši jūrniecības studijas nekad nav bijuša lētas.
Šā gada 1. oktobrī LJA klusināti, atbilstoši samazinātam (par 48%) budžeta finansējumam, atzīmēja Latvijas jūrniecības izglītības 220. gadskārtu un pašas LJA 20. gadadienu. Viens no pamatuzdevumiem jaunajai augstskolai bija latviskot jūrniecības izglītību Latvijā, kas tiek veiksmīgi pildīts. Sešpadsmit izlaidumos LJA ir absolvējuši vairāk nekā 800 kuģu virsnieku. Viņu sagatavotības kvalitātes augstais līmenis nodrošina LMA (Latvian Maritime Academy) reputāciju un atpazīstamību starptautiskajā jūrniecībā, kur LJA sagatavotie kuģa virsnieki tiek vērtēti kā vieni no labākajiem Ziemeļeiropā.
Darbs pēc LJA absolvēšanas ir nodrošināts. Pasaulē šogad trūkst vairāk nekā 25 tūkstoši kuģa virsnieku, ar tendenci līdz 2015. gadam pieaugt šim skaitlim vismaz līdz 60 tūkstošiem. Alga jau tūlīt pēc absolvēšanas ir ne mazāka par 3,5–4 tūkstoši dolāru mēnesī un, tālāk virzoties pa karjeras kāpnēm, pēc 7–10 gadu darba atalgojums var sasniegt 15–20 tūkstošus dolāru mēnesī un vairāk. Tie, kas dažādu iemeslu dēļ pārtrauc braukt jūrā, arī mūsu absolventes, atrod labi atalgotu darbu Latvijā gan ar jūrniecību saistītos krasta dienestos un uzņēmumos, gan citur Latvijas tautsaimniecībā. Pieredzējuši speciālisti vajadzīgi vienmēr un visur.
Pirms vairākiem gadiem Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts akadēmiķes R. Karnītes vadībā veica pētījumu un secināja, ka LJA absolventi, strādājot uz dažādu kompāniju kuģiem jūrā, 94% (!) no nopelnītā tērē Latvijā, pastarpināti atgriežot valsts budžetā studiju izdevumus jau 3–4 gadu laikā. Kuģu virsnieku ģimenes veido valstij tik nepieciešamo valstij lojālo iedzīvotāju vidusslāni.
Pateicoties vidusskolu absolventu pieaugošai interesei par jūrniecību un reālu darba un atalgojuma nodrošinājumu, šogad studēt LJA pieteicās trīs reizes vairāk reflektantu nekā iepriekšējos gados, no kuriem tikai 12% tika imatrikulēti valsts budžeta finansētajās studiju vietās.
LJA tiek veikta zinātniskā pētniecība jūrniecības nozarē. Ir notikušas 11 ikgadējās starptautiskās konferences Ūdens transports un infrastruktūra, kas regulāri piesaista arī dalībniekus no citām Latvijas augstskolām un 6–9 ārvalstīm. Šogad jūrniecībā ir aizstāvēta viena doktora disertācija, trīs docētāji (no 40) strādā pie disertāciju izstrādes.
LJA izdzīvošana jau tagad ir zināmā mērā atkarīga no maksas pakalpojumu līdzekļiem, kas nopelnīti, organizējot jūrnieku mūžizglītību pēcdiploma apmācības un obligātos periodiskos kvalifikācijas kursos. Tie ir jāizcīna konkurencē ar privātpersonu organizētiem kursiem, ne vienmēr kvalitatīviem.
LJA 1993. gadā atdalījās no RTU savu studiju programmu savdabības dēļ. Pat tādi studiju kursi kā matemātika, fizika, ķīmija, filozofija, cilvēku attiecību psiholoģija, vides aizsardzība, personāla vadība, darba aizsardzība un likumdošana, inženiergrafika, inženiermehānika, kvalitātes vadība, materiālu tehnoloģija, nerunājot par profesionālajiem studiju kursiem un 2x6 mēnešu ilgajām praksēm uz kuģiem jūrā tiek veidoti atbilstoši STCW un tās paraugkursu prasībām gan satura, gan minimālā apjoma ziņā.
LJA ir izveidojies specifisku, unikālu docētāju un palīgpersonāla kolektīvs, spēcīgs absolventu korpuss, kas rūpējas par starptautiski atpazīstamā zīmola LMA attīstību.
Finansējuma tālāka samazināšana LJA un tās pievienošana kādai cita profila augstskolai sagraus 20 gados izveidoto mūsu valstij tradicionālo jūrniecību.
Viens no augstākās izglītības reorganizācijas variantiem paredz augstskolu neselektīvu apvienošanu. Mūsuprāt, augstskolām ar šauru specializāciju, kas ir iekarojušas starptautisku reputāciju un kvalitatīvi veic savu misiju, ir jāsaglabā sava specifiskā vieta Latvijas augstākās izglītības sistēmā.
Uzaicinu arī citu augstskolu pārstāvjus informēt par saviem sasniegumiem, lai sabiedrībā nerastos pārliecība par Latvijas augstākās izglītības krīzi un norietu.
***
UZZIŅAI
– Avīze aicina arī citu augstskolu pārstāvjus paust savu redzējumu par šī brīža situāciju savā pārstāvētajā mācību iestādē, augstākajā izglītībā un tās erspektīvām nākotnē