Diskutēs par strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē

Šā gada 21.oktobrī notiks publiskā diskusija par ekonomikas ministra Arta Kampara (JL) un izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (ZZS) vadītās darba grupas izstrādāto informatīvā ziņojuma projektu par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē.

Diskusija tiek rīkota ar mērķi iepazīstināt sabiedrību ar darba grupas līdz šim paveikto, kā arī, lai plašā ekspertu, sociālo partneru un valsts pārvaldes pārstāvju lokā apspriestu nepieciešamās izmaiņas augstākās izglītības un zinātnes jomā Latvijā ar mērķi ilgtermiņā sekmēt šo jomu stratēģisko attīstību un starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanos.

Diskusijā plānotas darba grupas līdzpriekšsēdētāju uzrunas, prezentācija par darba grupas līdz šim paveikto informatīvā ziņojuma "Par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē" projekta izstrādē, aplūkojot pārmaiņu pamatotību, mērķus un galvenos uzdevumus.

Pēc uzrunām un prezentācijām plānota paneļdiskusija.

Diskusija notiks Rīgas Tehniskās universitātes Lielajā zālē no plkst.13 līdz 15.

Kā ziņots, Kampars, pamatojoties uz premjera Valda Dombrovska (JL) izdoto rezolūciju, veicis izmaiņas augstākās izglītības un zinātnes reformu izstrādes darba grupā.

Turpmāk augstākās izglītības un zinātnes reformu izstrādes darba grupu vadīs divi līdzpriekšsēdētāji - ekonomikas ministrs un izglītības un zinātnes ministre.

Tāpat, pamatojoties uz Dombrovska rezolūcijā izteikto lūgumu darba grupā uzaicināt ieinteresēto augstākās izglītības iestāžu grupas deleģētus pārstāvjus, tostarp no reģionālajām augstākās izglītības iestādēm, darba grupā iekļauts Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs, Ventspils augstskolas rektors Jānis Vucāns un Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis.

Nomainīts Latvijas Studentu apvienības (LSA) pārstāvis - Igora Grigorjeva vietā LSA turpmāk pārstāvēs apvienības prezidente Anna Cīrule.

Kā ziņots, iepriekš darba grupa vienojās, ka līdz 1.novembrim izstrādās un iesniegs valdībā informatīvo ziņojumu par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē.

Pēc profesora Roberta Ķīļa iniciatīvas darba grupa konceptuāli vienojās arī oktobra vidū rīkot tās darba rezultātu publisku apspriešanu.

Iepriekš Dombrovskis nosūtīja rezolūciju Kamparam un Koķei, uzdodot izstrādāt reformu pasākumu kopumu, lai palielinātu starptautisko konkurētspēju augstākajā izglītībā un zinātnē.

Šāds lēmums pieņemts saistībā ar bijušo Valsts prezidentu Vairas Vīķes-Freibergas un Gunta Ulmaņa, kā arī izglītības un zinātnes nozares pārstāvju Ivara Lāča, Mārča Auziņa, Ivara Kalviņa, Roberta Ķīļa, Jura Ekmaņa un Elmāra Grēna atklāto vēstuli Ministru prezidentam par strukturālām pārmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē.

Ministru prezidents norādīja, ka, ņemot vērā vēstulē pausto viedokli par augstākās izglītības un zinātnes sistēmas pašreizējo situāciju Latvijā un nepieciešamajām reformām tajā, valdībai ir nekavējoties jāuzsāk darbs pie tādu procesu virzīšanas, kas sekmētu šo sektoru stratēģisko attīstību, kvalitātes un starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanos, kā arī valsts budžeta līdzekļu visaugstāko atdevi un izlietojuma maksimālu efektivitāti izglītībā un zinātnē.

Darba grupai jāizstrādā reformu pasākumi, kas vērsti uz Latvijas uzņēmumu, tostarp izglītības pakalpojumus sniedzošu, starptautiskās konkurētspējas palielināšanu.

Kā ziņots, vairāki augstākās izglītības un zinātnes pārstāvji, kā arī Latvijas eksprezidenti vēstulē vērsušies pie Ministru prezidenta, aicinot nekavējoties sākt strukturālas pārmaiņas augstākajā izglītībā.

Vēstulē norādīts, ka pašreizējās augstākās izglītības un zinātnes sistēmas kapacitāte ir nepietiekama Latvijas stratēģisko mērķu sasniegšanai, jo, kaut arī valsts ilgstoši varējusi lepoties ar lielāko studentu skaitu Eiropā, skaitliskie rezultāti zinātnē nav pārliecinoši, proti, Latvijas augstskolās kopumā nav vairāk zinātņu doktoru kā vienā universitātē ārvalstīs.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais