Izglītības ministrs: Latvijas Jūras akadēmija nodrošina starptautiski konkurētspējīgu izglītību

Latvijas Jūras akadēmija (LJA) piedāvā starptautiski konkurētspējīgu, ekonomikai atbilstošu un kvalitatīvu jūrniecības izglītību, turklāt – šī ir viena no Latvijas iespēju jomām augstākās izglītības eksporta veicināšanas kontekstā, pārliecināts izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks. Viņš 10. martā apmeklēja šo izglītības iestādi.

R.Broks atzinīgi vērtē to, ka augstskola dažādo savu darbību, līdztekus studentu apmācībai, nodrošina papildus zināšanu ieguvi jau strādājošiem jūrniekiem, iesaistās dažādos starptautiskās sadarbības projektos, tajā skaitā – tādos, kas saistīti ar studentu apmaiņu, ar komercpētījumu veikšanu, ar inovatīvu studiju līdzekļu izstrādi.

Ministrs apmeklēja vairākas lekcijas, kurās studenti apguva jūrniecībā nepieciešamās saskarsmes prasmes; uz simulatoriem veica kuģu ieiešanu Rīgas un Ventspils osās paaugstinātas bīstamības apstākļos; apguva zināšanas par drošību, navigāciju utt. Apmeklējot praktisko nodarbību telpas, ministrs iepazinās ar dažādiem moderniem digitālajiem simulatoriem, kas ļauj augstskolas telpās imitēt apstākļus, kas pilnībā atbilst tiem, kādi ir jūrā.

LJA rektors profesors Jānis Bērziņš uzsvēra, ka akadēmijas absolventi ir augstu novērtēti darba tirgū, tajā skaitā – pasaules lielākajās kuģniecības kompānijās.

J.Bērziņš atzīmēja, ka kuģu virsnieki pasaulē ir pieprasīta profesija, šobrīd trūkst vairāk nekā 30 000 virsnieku, un šī ir iespēja, ko LJA izmanto un turpinās izmantot. Lai saglabātu un stiprinātu Latvijas jūrniecības labo slavu pasaulē, īpaša uzmanība tiek pievērsta studiju procesa un rezultātu kvalitātei, studentu zināšanām, kā arī – praksei. Studenti uzsvēra, ka studiju noslodze ir atbilstoša, kvalitāte un mācību līmenis ir augsts, par to ir iespējas pārliecināties prakšu laikā, kā arī – no iepriekšējo gadu absolventiem.

Šādu sagatavotības līmeni garantē gan Latvijas likumdošanā noteiktā kārtība – Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Jūras administrācijas pārraudzība, gan Eiropas Savienības un starptautiskie standarti, kas jūrniecībā ir īpaši augsti, jo šī ir t.s. reglamentētā profesija, kas pakļaut stingrai starptautiskajai kontrolei, no absolventiem prasa izcilas zināšanas, augstu atbildību un spēju strādāt vidē, kas atšķirīga no ikdienā ierastās.

Rektors pastāstīja, ka studenti ir no visas Latvijas; pēdējo 2 gadu laikā 3 reizes palielinājusies reflektantu interese par studijām LJA; turklāt – arvien uzlabojas vidusskolas absolventu zināšanas. Tāpat pieaug citu valstu jauniešu interese par studijām LJA, un kopumā LJA ir sadarbība ar 19 pasaules jūrniecības augstskolām.

Šobrīd akadēmijā ir studenti, no Azerbaidžānas, Polijas, Turcijas, Spānijas, Somijas.

Tāpat augstskola seko līdzi savu absolventu darba gaitām pēc studiju beigšanas. Īpaši rektors uzsvēra ekonomiskās analīzes rezultātā iegūto informāciju par to, ka 94% no absolventu nopelnītā paliek Latvijā, lai arī lielākā daļa jūrnieku strādā citās valstīs, taču šeit ir viņu pastāvīgā dzīvesvieta un dzīvo viņu ģimenes.

Šobrīd LJA studē 844 studenti, no tiem 308 par valsts budžeta līdzekļiem. LJA piedāvā 9 studiju programmas – 1.līmeņa profesionālās programmas „Kuģu vadīšana” un „Kuģu mehānika”; 2.līmeņa – „Jūras transports – kuģu vadīšana”, „Jūras transports – kuģu mehānika”, „Jūras transports – kuģu elektroautomātika”, „Ostu un kuģošanas vadība”; 2.līmeņa profesionālās programmas (pēc koledžas) – „Kuģu vadīšana” un „Kuģu mehānika”; kā arī – profesionālo maģistra studiju programmu „Jūras transports”.

Rektors atgādina, ka jūrniecības izglītības vēsture Rīgā datējama ar 1789.gadu, kad darbu uzsāka Navigācijas skola. Kā pastāvīga augstskola LJA darbojas kopš 1993.gada, bet līdz tam, no 1989.gada jūrniecības izglītība tika īstenota Rīgas Tehniskajā universitātē. 2001.gadā LJA saņēma pilna laika akreditāciju, bet 2006.gadā mācību iestāde pārvācās uz telpām Flotes ielā, kas ir renovētas gan par ES, gan valsts un pašas augstskolas līdzekļiem.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais