Precizēti studiju un studējošo kredīta no valsts budžeta līdzekļiem atmaksas noteikumi

Tā kā valstī saglabājas augsts bezdarba līmenis un jaunajiem speciālistiem pēc augstskolas beigšanas ne vienmēr izdodas atrast darba vietu viena gada laikā, studiju un studējošā kredīta ņēmējam, kuram piešķirts bezdarbnieka statuss, kredīta atmaksas termiņš turpmāk tiks pagarināts līdz pat diviem gadiem.

To paredz šodien, 2011.gada 11.janvārī, Ministru kabinetā (MK) pieņemtie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie grozījumi MK 2001.gada 29.maija noteikumos Nr.219 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem”, un MK 2001.gada 23.oktobra noteikumos Nr.445 “Kārtība, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirts un atmaksāts studējošo kredīts”, kuri precizē studiju kredīta un studējošo kredīta, kas izsniegti no valsts budžeta līdzekļiem atmaksas un kredīta dzēšanas noteikumus.

Noteikumi precizē kredīta dzēšanas kārtību arī kredīta ņēmējiem, kuri strādā nepilnu darba laiku. Pašreizējā kārtība paredz - ja kredīta ņēmējs strādā nepilnu darba laiku, bet ne mazāk par pusi no pilnā darba laika, par katru pilnu nostrādāto gadu viņam dzēš tikai pusi no kredīta summas, kas šajā gadā ir jāatmaksā. Pusi no kredīta summas, kas gadā ir jāatmaksā, dzēš visiem kredīta ņēmējiem, neatkarīgi no viņu nepilnā darba laika ilguma. Šobrīd daudzās valsts un pašvaldību iestādēs, lai ekonomētu valsts budžeta līdzekļus, strādājošajiem ir noteikts nepilns darba laiks. Tāpēc, lai nodrošinātu vienlīdzības principa ievērošanu kredītu dzēšanā strādājošajiem, kuri strādā nepilnu darba laiku, noteikumu projekts paredz, ka par katru attiecīgajā profesijā nostrādāto gadu pēc studiju beigšanas kredīta ņēmējam dzēš daļu no attiecīgajā gadā atmaksājamās kredīta summas proporcionāli darba laikam.

Noteikumu projekts arī nosaka maksimālo līgumsoda apmēru, ko piedzen no kredīta ņēmēja par kredītlīgumā noteikto saistību neizpildi – piedzītais līgumsods nepārsniedz izsniegtā kredīta pamatsummu.

Ņemot vērā ierobežotos budžeta līdzekļus, noteikumu projekts nosaka, ka MK rīkojums, ar kuru apstiprina profesiju sarakstu un speciālistu skaitu, kuriem attiecīgajā gadā uzsāk kredīta dzēšanu, tiks sagatavots, sākot ar 2013.gadu.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais