Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) būs grūtāk sadarboties ar izglītības un zinātnes ministra amatam nominēto Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentāro sekretāru Rolandu Broku (ZZS), tomēr varbūt viņš jautājumus risinās konstruktīvāk, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda LIZDA priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš.
"Kā juristam viņam ir cits domāšanas veids nekā mācībspēkiem. Problēmas būs ar sākumskolām, jo Broks uzskata, ka skolas nevar būt sociālās iestādes un tā ir pašvaldību atbildība sakārtot skolu tīklu," teica Krastiņš.
Viņš arī atzina, ka sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību un IZM ir jāvienojas par to, cik sākumskolas paliek valstī un ar kādiem nosacījumiem tās var turpināt strādāt, nosakot skolēnu skaitu. Tas pats jāattiecina arī uz pamatskolām un vidusskolām. Finansēšanas modelis "nauda seko skolēnam" deva impulsu pašvaldībām un skolotājiem izvērtēt, vai pietiek finansējuma skolotāju darba algām, taču ir jāraugās, lai vismazākajiem bērniem skola būtu iespējami tuvu dzīvesvietai.
"Es domāju, ka Brokam ir savs skats uz izglītības sistēmu. Viņš ir pietiekami ilgi nostrādājis IZM un zina tās problēmas, kas ir sistēmā un ministrijā. Iespējams, ka viņš zina, kā tās risināt," teica LIZDA priekšsēdētājas vietnieks.
Viņš atzina, ka arodbiedrībai ir jāprot sastrādāties ar jebkuru ministru. "Protams, labāk ir strādāt ar pazīstamu cilvēku, kurš zina sistēmu, ministriju un tās iespējas. Es viņam novēlu veiksmi darbā un lai mums izdotos sadarbība, risinot nozares problēmas. Es ceru, ka viņš aizstāvēs nozares intereses un vajadzības un finansējums netiks samazināts, kā to ir ieteikusi Pasaules Banka," teica Krastiņš.
LETA jau informēja, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izglītības un zinātnes ministra amata kandidāts Broks vēlas turpināt abu iepriekšējo savas partijas ministru aizsāktās izglītības reformas, ja tiks apstiprināts par ministru.
Broks aģentūrai LETA sacīja, ka ZZS pēdējā Saeimas sasaukumā vadījusi izglītības un zinātnes nozari un šajā laikā sāktas vairākas vērienīgas reformas izglītības jomā, kas guvušas arī valdības atbalstu. Viņš vēloties turpināt partijas biedru - iepriekšējo ministru Baibas Rivžas (ZZS) un Tatjanas Koķes (ZZS) - iesākto, lai "izglītības un zinātnes nozarē saglabātos pēctecība".
ZZS nominētais izglītības un zinātnes ministra amata kandidāts uzskata, ka būtu pietiekami kompetents pildīt ministra pienākumus, jo divus gadus pildot Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumus, tādēļ labi pārzinot to, kas notiek ministrijā.
Kā pozitīvu pieredzi Broks minēja viņa iepriekš Saeimas balsojumam piedāvāto izglītības un zinātnes nozares budžetu.
"Man ir augstākā juridiskā izglītība, un domāju, ka arī tā nebūs šķērslis darbam izglītības un zinātnes ministra amatā," sacīja ZZS pārstāvis.
Iepriekš Broks LIZDA atklātajā padomes sēdē pauda, ka lauku skolu saglabāšana negarantētu iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un ka lauku skolu nevar likt kā primāro un apgalvot, ka tikai tāpēc, ka būs skola, pagastā būs arī ekonomiskā aktivitāte.
"Vispirms ir jādomā, kā radīt ražotnes un darba vietas, kā nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru, lai cilvēkiem būtu darbs un viņi paliktu dzīvot laukos," uzsvēra Broks.
Kā ziņots, ZZS šodien pēc valdes sēdes pauda piekrišanu apvienības "Vienotība" piedāvātajam pārraugāmo nozaru sadalījumam topošajā premjera Valda Dombrovska (JL) valdībā un nosauca savus ministru amatu kandidātus.
Ja Valsts prezidents Valdis Zatlers kā premjera amata kandidātu nominēs Dombrovski, apvienoto Vides un reģionālās attīstības ministriju varētu vadīt pašreizējais vides ministrs Raimonds Vējonis, bet Zemkopības ministriju turpinās vadīt Jānis Dūklavs. Satiksmes ministra amatam tiks virzīts līdzšinējais labklājības ministrs Uldis Augulis, izglītības un zinātnes ministra amatam - Broks, labklājības ministra amatam - Labklājības ministrijas Komunikāciju nodaļas vadītāja Ilona Jurševska, bet veselības ministra amatam - Liepājas slimnīcas vadītājs Juris Bārzdiņš.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis žurnālistiem norādīja, ka valdes sēdē lēmums par ministru amatu kandidātiem pieņemts vienbalsīgi, turklāt neesot šķirots, kuras partijas kuru jomu uzņemsies, bet ir lemts pēc tā, kuri kandidāti ir profesionāli un varētu baudīt sabiedrības uzticību.
Jaunās koalīcijas topošajā valdībā, ko veidos "Vienotība" un ZZS, pēc patlaban spēkā esošā modeļa ZZS tiks atvēlētas sešas, bet "Vienotības" pārziņā būs septiņas ministrijas.