Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Augstskolu likumā, kas tostarp liedz privātajām augstskolām īstenot studiju programmas krievu valodā, liecina publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Neizsludināt šos grozījumus Vējonim lūdza gan Saeimas opozīcijas frakcija "Saskaņa", gan arī vairāku augstskolu vadītāji un nevalstiskās organizācijas.
Vējonis pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) sacīja, ka jebkurš likums, ko Saeima pieņem, pirms izsludināšanas tiek izvērtēts, tādēļ tā tas tika darīts arī šoreiz.
"Tika pieņemts lēmums nesūtīt šos likuma grozījumus atkārtotai izskatīšanai, jo ir nepieciešams vienots valodas pielietojums visos izglītības līmeņos. Beidzot šis politiskais lēmums ir pieņemts un neredzu pamatu, kādēļ to neizsludināt," sacīja Vējonis.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) bija rosinājusi privātajām augstskolām un koledžām piemērot valsts augstskolām jau noteiktos ierobežojumus saistībā ar pienākumu studiju programmas īstenot latviešu valodā vai kādā no ES oficiālajām valodām, kas nozīmētu aizliegumu studiju programmas īstenot krievu valodā.
IZM piedāvāja ļaut augstskolām un koledžām, kuru studiju programmu īstenošanas valoda neatbilst Augstskolu likumā noteiktajiem nosacījumiem, turpināt studiju programmu īstenošanu attiecīgajā valodā līdz konkrētā studiju virziena, kurā ietilpst attiecīgās studiju programmas, akreditācijas termiņa beigām. Taču pēc 2019.gada 1.janvāra studējošo uzņemšana studiju programmās ar īstenošanas valodu, kas neatbilst Augstskolu likumā noteiktajām prasībām, vairs nebūtu atļauta.
Saskaņā ar Augstskolu likumu valsts dibinātās augstskolās studiju programmas īsteno valsts valodā, savukārt svešvalodu lietošana studiju programmu īstenošanā iespējama tikai atsevišķos gadījumos. ES oficiālajās valodās drīkst īstenot studiju programmas, kuras ārvalstu studējošie apgūst Latvijā, un studiju programmas, kuras īsteno ES programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros. Ārvalstu studējošajiem studiju kursu obligātajā apjomā iekļaujama valsts valodas apguve, ja studijas Latvijā ir paredzamas ilgāk par sešiem mēnešiem vai pārsniedz 20 kredītpunktus. Vienlaikus noteikts, ka ES oficiālajās valodās var īstenot ne vairāk par vienu piektdaļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma, ievērojot, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde.
Likums patlaban arī nosaka, ka svešvalodā drīkst īstenot tādas studiju programmas, kuru īstenošana svešvalodā ir nepieciešama studiju programmas mērķu sasniegšanai - valodu un kultūras studijas, valodu programmas. Visbeidzot ES oficiālajās valodās drīkst īstenot kopīgās studiju programmas.
IZM aģentūrai LETA skaidroja, ka šie grozījumi, precizējot valodas regulējumu privātajām augstskolām, izriet no nesen pieņemtā valodas regulējuma Izglītības likumā, kas noteica pakāpenisku pāreju uz izglītību tikai valsts valodā vidusskolā. Līdz šim Augstskolu likums noteica valodu lietojumu tikai valsts augstskolās, bet, tā kā augstākā izglītība ir valsts deleģēta funkcija, tāpēc šie grozījumi nepieciešami arī privātajām augstskolām.
Aptuveni trešdaļa privāto augstskolu studentu pagājušajā gadā studēja krievu valodā, kamēr valsts augstskolās krievu valodā studējošo skaits nesasniedz pat vienu procentu, liecina IZM pārskats par augstāko izglītību 2017.gadā.
Lielākais krievu valodā studējošo īpatsvars ir Transporta sakaru institūtā, kur šajā svešvalodā studēja 86% jeb 2358 studentu. Aptuveni katrs otrais (53%) Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas students studēja krievu valodā, Rīgas Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā "RISEBA" krievu valodā studēja 34% studentu, Rīgas Aeronavigācijas institūtā - 18%, Baltijas Starptautiskajā akadēmijā - 17%, bet Ekonomikas un kultūras augstskolā - seši procenti studējošo.
Grozījumi Augstskolu likumā tāpat paredz par vienu locekli paplašināt Augstākās izglītības padomi, tajā iekļaujot pārstāvi no Latvijas Universitāšu asociācijas.
Saeima papildus atbalstījusi arī studiju virzienu, kas akreditējami 2019.gadā, akreditācijas grafiku. Tas paredz, ka studiju virzienus "Psiholoģija", "Tiesību zinātne", "Ekonomika", "Informācijas un komunikācijas zinātnes" un "Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība" akreditē līdz 2020.gada 31.decembrim. Studiju virzieni "Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības", "Enerģētika, elektrotehnika un elektrotehnoloģijas", "Ražošana un pārstrāde", "Arhitektūra un būvniecība", "Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, veterinārmedicīna un pārtikas higiēna", "Veselības aprūpe" un "Sociālā labklājība" būs jāakreditē līdz 2021.gada 31.decembrim.
Studiju virzienus "Mākslas", "Reliģija un teoloģija", "Vēsture un filozofija", "Ģeogrāfijas un zemes zinātnes", "Dzīvās dabas zinātnes", "Ķīmija, ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoloģija", "Fizika, materiālzinātne, matemātika un statistika" un "Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne" paredzēts akreditēt līdz 2022.gada 31.decembrim.
Tādus studiju virzienus kā "Izglītība, pedagoģija un sports", "Valodu un kultūras studijas, dzimtās valodas studijas un valodu programmas", "Tulkošana", "Socioloģija, politoloģija un antropoloģija", "Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija", "Transporta pakalpojumi", "Vides aizsardzība", "Iekšējā drošība un civilā aizsardzība" un "Militārā aizsardzība" paredzēts akreditēt līdz 2023.gada 31.decembrim.
Visu minēto studiju virzienu akreditācijas termiņš tiks pagarināts līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par studiju virziena akreditāciju vai lēmums par atteikumu akreditēt studiju virzienu, taču šis termiņš nedrīkstēs pārsniegt iepriekš minētos termiņus, kas iekļauti akreditācijas grafikā.
LETA jau ziņoja, ka aptuveni trešdaļa privāto augstskolu studentu pagājušajā gadā studēja krievu valodā, kamēr valsts augstskolās krievu valodā studējošo skaits nesasniedz pat vienu procentu, liecina IZM pārskats par augstāko izglītību 2017.gadā.
Kopumā valsts un privātajās augstskolās krievu valodā pērn studēja 5332 jeb 7% studējošo.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir izsludinājis grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas ļauj turpināt jaunā mācību satura un mācīšanās pieejas ieviešanu, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Izmaiņas ir vērstas uz to, lai mācību procesa centrā nokļūst skolēns, kurš mācās domāt, sadarboties, meklēt atbildes un iegūst prasmes lietot zināšanas, skaidroja ministrs. Ar Saeimas balsojumu ir saņemts nepieciešamais deleģējums pirmsskolas izglītības vadlīniju, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītība standartu izstrādei, lai pēc tam no tiem atvasinātu mācību priekšmetu programmas un mācību līdzekļus, ko piedāvāt skolām pilnveidotā mācību satura un mācīšanās pieejas uzsākšanai.
Pirmo reizi mācību saturs tiek pārskatīts kopumā, vienotā sistēmā un pēctecīgi visos izglītības posmos, sākot no pusotra gada vecuma pirmsskolā līdz 12.klasei. Pilnveidotais mācību saturs un mācīšanās pieeja ļaus samazināt mācību satura sadrumstalotību, galveno uzmanību veltot dziļas izpratnes veidošanai un prasmju attīstībai. Tāpat jaunā mācību satura pieeja lielāku lomu piešķirs bērnu un jauniešu personības attīstībai, rakstura ieradumu, attieksmju un vērtību veidošanai.
Pārmaiņas saturā vērstas uz to, lai apgūstamais mācību saturs un sasniedzamie rezultāti skolēnam dažādos mācību priekšmetos nepārklātos, nodrošinot saskaņotu un pēctecīgu zināšanu un prasmju apguvi. Saglabājot fundamentālās zināšanas un pamatprasmes daudzveidīgās cilvēka darbības jomās, saturs tiek papildināts ar caurviju prasmēm un ieradumiem, kas balstīti vērtībās. Tādējādi sekmējot, ka skolēns iemācās mācīties visa mūža garumā un ikdienā rīkoties saskaņā ar savām vērtībām. Visu mācību saturu caurvīs tādas prasmes kā kritiskā domāšana un problēmrisināšana, jaunrade un uzņēmējspēja, pašvadīta mācīšanās, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība, digitālās prasmes. Vērtības/tikumi: atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība, līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums, tolerance.
Likuma izmaiņas paredz mainīt esošo regulējumu attiecībā uz mācību organizācijas formām, kur pašreizējā normatīvajā regulējumā minēta tikai viena no tām - mācību stunda. Ar grozījumiem plānots palielināt izglītības iestāžu autonomiju, dodot iespējas skolas direktoram noteikt arī citas mācību organizācijas formas, nepārsniedzot likumā noteikto mācību stundu slodzi un skaitu laika ziņā. Mācības var notikt visdažādākajās vietās - skolā, bibliotēkā, muzejā, uzņēmumā, skolēni var strādāt gan individuāli, gan grupās, risinot apjomīgus, starpdisciplinārus uzdevumus un projektus, izmantojot daudzveidīgas mācību darba organizācijas formas.
Likuma grozījumi nosaka, ka bērniem no piecu gadu vecuma pirmsskolas izglītības programmas apguve ir obligāta. Savukārt pilna pamatizglītības programma tiek īstenota deviņu gadu laikā, taču to iespējams īstenot divos posmos. Tas nozīmē, ka pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu īsteno no 1.klases līdz 6.klasei, savukārt pamatizglītības otrā posma izglītības programmu - no 7.klases līdz 9.klasei. Turpmāk mācību stundas ilgums no 1.klases līdz 9.klasei ir 40 minūtes, savukārt mācību stundas ilgums pirms svētku dienām ir 30 minūtes.
Tāpat likuma grozījumi paredz iespēju skolām vidusskolas posmā variēt ar izglītības programmu un tās būs tiesīgas izstrādāt savu izglītības programmu un noteikt mācību priekšmetus, kuros mācību stundu skaits varēs atšķirties no valsts vispārējās vidējās izglītības programmas paraugā noteiktā stundu skaitu, kā arī papildus iekļaut vēl nebijušus mācību priekšmetus. Tādējādi plānots, ka vidējās izglītības iestādes varēs nodrošināt mācību priekšmetu apguvi trīs līmeņos (pamata, optimālajā un augstākajā līmenī), piedāvājot skolēniem noteiktas priekšmetu kombinācijas apgūt padziļināti vecākajās klasēs, tādejādi iegūstot kvalitatīvu, individualizētu izglītību saskaņā ar viņu nākotnes plāniem.
Pilnveidotais pirmsskolas izglītības saturs stāsies spēkā 2019.gada 1.septembrī. Savukārt jaunā mācību satura ieviešana skolās sāksies 2020.gada 1.septembrī 1., 4., 7. un 10. klasē, 2021. gada 1. septembrī - 2., 5., 8. un 11. klasē, bet 2022. gada 1. septembrī - 3., 6., 9. un 12. klasē.