LTRK: Ārvalstu mācībspēkiem nevar prasīt latviešu valodas zināšanas
No ārvalstīm piesaistītajiem mācībspēkiem nevar prasīt latviešu valodas zināšanas, lai ieņemtu vēlētus amatus augstākās izglītības iestādēs, šādu viedokli pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK).
LTRK uzskata, ka valdībai jāveic darbības, kas veicina Latvijas augstākās izglītības eksportspēju, tai skaitā jāveicina izglītības kvalitāte un piedāvāto izglītības iespēju atpazīstamība pasaulē, kā arī jāmazina iespējamos Latvijas augstskolu reputācijas riskus. Lai panāktu augstākās izglītības kvalitātes paaugstināšanos, liela nozīme ir augstskolu vadītāju izglītībai un prasmēm.
"Šajā kontekstā lieka šķiet diskusija par apstiprināšanai Rīgas Ekonomikas augstskolas rektora amatā virzītā Andresa Pālzova kandidatūras apšaubīšana viņa nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ," piebilda LTRK pārstāvji.
LTRK uzskata, ka konkrētajā gadījumā kandidāts ir cienīgs pildīt rektora amata pienākumus un spējīgs turpināt iesāktos darbus augstskolas nemitīgas attīstības nodrošināšanā un starptautiskās konkurētspējas celšanā, vienlaikus stiprinot arī kopējo Latvijas augstākās izglītības telpu.
"Latvijā cilvēku skaits arvien sarūk, tāpēc, lai nodrošinātu augstākās izglītības kvalitāti un piesaistītu starptautiskos studentus, attīstot augstākās izglītības pakalpojuma eksportu, svarīgi piesaistīt augstas raudzes profesionāļus no citām valstīm. Rīgas Ekonomikas augstskola līdz šim to ir veiksmīgi īstenojusi, tāpēc jautājums par rektora atbilstību savam amatam, mūsuprāt, ir pilnīgi nevietā," uzsvēra LTRK prezidents Aigars Rostovskis.
Līdztekus citām organizācijām, arī LTRK pievienojusies Rīgas Ekonomikas augstskolas Absolventu asociācijas sagatavotajai vēstulei, kas adresēta Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) un izglītības ministram Kārlim Šadurskim (V), lai tādējādi aicinātu veikt izmaiņas regulējumā un neprasīt latviešu valodas zināšanas ārvalstu mācībspēkiem, kuri tiek virzīti amatu ieņemšanai.
LETA jau vēstīja, ka nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ no amata varētu šķirties Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Andress Pālzovs. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka rektoram minimālajam valsts valodas prasmēm ir jāatbilst augstākā jeb C līmeņa pirmajai pakāpei.
Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) norādīja, ka Pālzovam tikai jānokārto valodas apguves juridiskā puse, jo "tik ilgi strādājot Latvijā ir ļoti grūti neiemācīties valodu". Šadurskis piebilda, ka augstskolas un tās rektora pilnvērtīgu funkcionēšanu būtu grūti iedomāties bez valsts valodas zināšanām.
Vienlaikus ministrs norādīja, ka patlaban normatīvajos aktos noteikts maksimālais kredītpunktu skaits, kas var tikt pasniegts programmas ietvaros Eiropas Savienības valodās.
Pēc Šadurska teiktā, IZM varētu rosināt noteikt gan maksimālo, gan minimālo kredītpunktu skaitu, kas spiestu programmu direktorus "internacionalizēties", līdz ar to dotu lielāku starptautisku konkurenci un konkurētspēju mūsu programmām. Šis jautājums būs jāapspriež Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.