Saskata pretrunas Pāzlova neapstiprināšanā rektora amatā
Rīgas Ekonomikas augstskolas rektora Andresa Pālzova neapstiprināšana augstskolas rektora amatā nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ ir pretrunā ar Latvijas vēlmi piesaistīt ārvalstu studentus, aģentūrai LETA atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektore Marta Jaksona.
Viņa uzsvēra, ka ĀIPL satrauc medijos izskanējusī informācija, ka Pālzlovs varētu netikt apstiprināts Rīgas Ekonomikas augstskolas rektora amatā, ņemot vērā viņa nepietiekamās latviešu valodas zināšanas.
"Šāds lēmums ir neizprotams un pretrunā ar valsts vēlmi attīstīt Latvijas augstākās izglītības sistēmu kā izcilības centru, eksporta iespēju un magnētu, kas piesaistītu ārvalstu un vietējos studentus," uzsvēra Jaksona.
Viņa atzina, ka patlaban Latvijas augstākās izglītības vide ir daudz noslēgtāka nekā citviet pasaulē. Daļēji to veicina valstī esošais ierobežojošais regulējums, kas kavē augstākās izglītības sistēmas izaugsmi un ierobežo starptautisko potenciālu, kā arī akadēmisko izaugsmi.
"Latvijas augstākās izglītības sistēmai ir jārada tāds likumiskais rāmis, kas sekmētu atvērtību un veicinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju. ĀIPL ir pārliecināta, ka augstākās izglītības internacionalizēšana ir saistīta arī ar valsts starptautisko konkurētspēju. Atvērtībai pret starptautisko sabiedrību un apmainīšanās ar zināšanām ir jākļūst par Latvijas augstākās izglītības attīstības prioritāti. Un tas nozīmē arī piesaistīt talantus," uzsvēra ĀIPL izpilddirektore.
Jaksona piebilda, ka Rīgas Ekonomikas augstskola ir veicinājusi kopējo Latvijas augstākās izglītības sistēmas attīstību, palīdzējusi radīt ilgtspējīgu un zināšanās balstītu ekonomiku, turklāt šo augstskolu augstu novērtē ārvalstu uzņēmēji un investori.
LETA jau vēstīja, ka nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ no amata varētu šķirties Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Andress Pālzovs. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka rektoram minimālajam valsts valodas prasmēm ir jāatbilst augstākā jeb C līmeņa pirmajai pakāpei.
Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) norādīja, ka Pālzovam tikai jānokārto valodas apguves juridiskā puse, jo "tik ilgi strādājot Latvijā ir ļoti grūti neiemācīties valodu". Šadurskis piebilda, ka augstskolas un tās rektora pilnvērtīgu funkcionēšanu būtu grūti iedomāties bez valsts valodas zināšanām.
Vienlaikus ministrs norādīja, ka patlaban normatīvajos aktos noteikts maksimālais kredītpunktu skaits, kas var tikt pasniegts programmas ietvaros Eiropas Savienības valodās.
Pēc Šadurska teiktā, IZM varētu rosināt noteikt gan maksimālo, gan minimālo kredītpunktu skaitu, kas spiestu programmu direktorus "internacionalizēties", līdz ar to dotu lielāku starptautisku konkurenci un konkurētspēju mūsu programmām. Šis jautājums būs jāapspriež Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.