Mīlestību skolā var atrast ļoti dažādi, vienam tā palīdzēs mācībās, otram sabojās dzīvi. Rīgas 31. vidusskolas skolniekiem tā pagaidām nav likusi bēdāties. Tā ir tik dažāda... Ingemāru un Dainu skolā var satikt ļoti agri.
Tas nav tāpēc, ka paši tā vēlas, bet vilciens no Carnikavas, kur abi dzīvo, kursē reti, tāpēc nākas gaidīt skolā. Gaidīšanu pavada pagrabstāvā pie vidusskolnieku skapīšiem, sēžot cieši blakus uz beņķīša. Te arī notika mūsu saruna. „Iepazināmies, kad biju 9. klasē, bet Ingemārs astotajā,” atceras Daina. Toreiz viņš lauza roku, vēlāk pameta BMX (starp citu, piecu gadu vecumā kļuva par Eiropas čempionu BMX! – M.P.).” Pēc izlaiduma Daina pārgāja uz Rīgas 31. vidusskolu, gadu vēlāk arī Ingemārs, tā viņi pavadīja vēl vairāk laika kopā. „Mēs palīdzējām viens otram, kopā esot, bija drošības sajūta.” Taču tad sākās domstarpības – Ingemārs, būdams jauns, vēlējās izklaidēties, tusēties, pavadīt laiku ar draugiem. „Es to sapratu, bet nepieņēmu, jo es taču tā nedarīju! Turklāt nevarēju kontrolēt, ko viņš dara,” uz negodību norāda Daina. Ingemārs nolēma pašķirties, jo būt tikai ar Dainu piegriezās, kas izrādījās būtisks pavērsiens nākotnē: „Kad neesi rutīnā, katru starpbrīdi nav jātiekas, tad sāc domāt citādāk. Nāca atklāsmes, ka nav tik traka situācija, pamazām viss aizmirsās, un jau vasarā atkal bijām kopā. Nolēmām, ka laiks jāvelta gan draugiem, gan viens otram, tāpēc tagad viss kārtībā.” Pēc jautājuma par kopdzīvi nākotnē sarunā iesaistās arī Ingemārs: „Ko gan nākotnē? No sākuma jāatrod stabils darbs, tikai tad var sapņot par kaut ko nopietnu.”
Sandija ar Arnoldu iepazinās novembrī, kad, aizraujoties ar Arnolda sacerētiem dzejoļiem angļu valodā, aizrakstīja viņam vēstuli draugos. Kopš tā brīža viņus satieku tikai kopā. Viņi savu mīlestību apliecina viens otram ar maigumu, apskāvieniem, bučām un interesantām sarunām. Sandija mācās lieliski, Arnolds iet skolas teātra pulciņā, turklāt abiem piemīt līdzīgs ģērbšanās stils – viss melnā. Būtībā, izcils pāris! Taču tālu nākotnes plānu viņiem pagaidām nav. „Dzīvosim-redzēsim”, atsaka Arnolds, un turpina sarunu ar savu meiteni.
Ja kādam liekas, ka skolā visi staigā tikai pāros, tad tā nav taisnība. Raimonds it visur ir kopā ar Zani un Santu, smaidošām meitenēm, kuras ir labākās draudzenes. Katram pret otru pilnas mīlestības draudzība, kura noteikti turpināsies arī pēc skolas. Ja kādam liekas, ka var izrādīt mīlestību tikai pret cilvēku, tad tā ir kļūda – daži mīlestību izjūt citās skolas vietās. Piemēram, Artūrs izjūt mīlestību pret skolas ēdnīcu, īpaši pret karbonādi, kura liekas ļoti garšīga. Oskars, kaut mazs augumā, ir ļoti sportisks un basketbolu mīlošs. Katra sporta stunda viņam dod pozitīvas emocijas, jo tur var izlādēt visu negatīvo, pretī saņemot baudu no spēles. Dmitrijs, kurš labi mācās, atzīst, ka izjūt mīlestību pret atzīmēm un zināšanām. Man tas likās neparasti, uz ko viņš atbildēja: „ Mīlestību pret atzīmēm man iemācīja vecvecāki. Mīlestību pret zināšanām atradu es pats.”
Cik skolnieku, tik viedokļu...