Alternatīvo pedagogu darba samaksas modeli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) plānots iesniegt nedēļas laikā, aģentūrai LETA pastāstīja tā autors Ikšķiles vidusskolas direktors Česlavs Batņa.
Viņš norādīja, ka patlaban modelis ir gandrīz pabeigts - atlicis precizēt un savstarpēji saskaņot dažas modeļa nianses.
"Šodien finišējām, ir dažas nianses, ko līdz rītdienai precizēsim, bet tagad varu teikt, ka esam savu darbu izdarījuši," sacīja Batņa.
Nākamais solis būs modeli iesniegt IZM. Modelis ministrijā tiks iesniegts Batņas vārdā ar norādi arī uz darba grupu, kurā piedalījās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija.
IZM tiks lūgts sagatavot aprēķinus, kas saistīti ar modeļa fiskālo ietekmi. Patlaban, ja runā arī par pirmsskolas izglītības pedagogu algām, Batņam ir skaidrs, ka ar esošajiem deviņiem miljoniem eiro nepietiks. "Būs nepieciešams diezgan liels finansējums," pauda Batņa, tomēr nenorādot konkrētu naudas summu, kāda papildus būtu nepieciešama. Viņš skaidroja, ka nedz viņam, nedz arī arodbiedrībai nav pieejami pilnīgi dati par izglītības budžetu un citām ar modeli saistītām pozīcijām, līdz ar to neesot iespējams veikt korektus aprēķinus.
Batņa ir pārliecināts, ka jaunais alternatīvais modelis paredz vienlīdzību pedagogu vidū.
Arī LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja, ka, domājot par modeļa turpmāko virzību, jāuzsver vienlīdzības princips, kas patlaban netiek ievērots, jo īpaši attiecībā uz pirmsskolas izglītības pedagogiem, "kuriem prasības ne ar ko neatšķiras no vispārējās izglītības pedagogiem".
Batņa norādīja, ka alternatīvais modelis pirmsskolas pedagogiem paredz teju simtprocentīgu algu palielinājumu, pielīdzinot to arī pārējiem pedagogiem noteiktajai likmei - 1150 eiro.
Vanaga pauda, ka pirmsskolas pedagogu atalgojuma celšanai mēnesī papildus būtu nepieciešami pat vairāk nekā četri miljoni eiro. Līdz ar to, saprotot lielu fiskālo ietekmi, noteikti jārunā par algu celšanas grafiku pedagogiem, uzsvēra Vanaga.
Gan Batņa, gan Vanaga norādīja, ka valstij būtu jālīdzfinansē pirmsskolas pedagogu atalgojums, jo pašvaldībai tas būtu "nepaceļams papildu slogs".
Alternatīvais modelis aptver vispārējo izglītību, kā arī profesionālās ievirzes izglītību. Profesionālā un augstākā izglītība modelī netiek atrunāta, sacīja Batņa.
Kā ziņots, alternatīvais modelis paredzētu, ka pedagogam tiktu samaksāts par visiem viņa veiktajiem pienākumiem, tomēr vienlaikus tas būtu atkarīgs no skolēnu skaita.
Batņas jaunais modelis balstītos uz 40 stundu darba nedēļu, nevis 36 stundu darba nedēļu, kā to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā modeļa variants.