IZM konceptuāli atbalsta vairākas pedagogu arodbiedrības prasības

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir gatava sarunām ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) un tālākā diskusija par arodbiedrības prasībām ir jāveido kopā ar Finanšu, Labklājības, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, teikts ministrijas atbildē arodbiedrībai uz prasībām, sākot streika procedūru.

IZM piekrīt LIZDA viedoklim, ka pedagogu atalgojuma jaunā modeļa ieviešanai nepieciešamais finansējums būtu iekļaujams ministrijas nākamā gada budžetā. Ministrijā uzsver, ka pie pedagogu atalgojuma jaunā modeļa līdz 8.oktobrim plānots strādāt Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) darba grupā, diskutējot par iespējamiem risinājumiem skolu tīkla sakārtošanai un modeļa ietekmi.

Ministrija norāda, ka pedagogu atalgojuma jaunā modeļa realizācijai 2016.gada četriem mēnešiem būtu nepieciešami 10,9 miljoni eiro, 2017.gadam - 58,6 miljoni eiro, 2018.gadam - 64 miljoni eiro, bet 2019.gadam - 77 miljoni eiro.

IZM konceptuāli atbalsta LIZDA prasību par pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izveidi, kā to paredz Izglītības likums, un aicina arodbiedrību uz sadarbību tā izstrādei līdz 2016.gada 1.martam. IZM uzskata, ka sadarbībā ar LIZDA un iesaistītajām ministrijām ir iespējams vienoties par pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku.

Tāpat IZM konceptuāli atbalsta izdienas pensiju piešķiršanu speciālās izglītības, sporta un pirmsskolas izglītības skolotājiem, tomēr uzsver, ka jautājums par izdienas pensijām jāskata kontekstā ar valsts izdienas pensiju sistēmas konceptuālām pārmaiņām un valsts finansiālajām iespējām nodrošināt papildfinansējumu šim mērķim.

Jautājumā par visu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu amata algu finansēšanu no valsts budžeta, sākot ar 2018.gadu, IZM norāda, ka par to nav panākta Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un spēkā esošais Izglītības likums to neparedz. Vienlaikus IZM norāda, ka jautājums saistīts ar nodokļu ieņēmumu sadali starp valsti un pašvaldībām. Tāpēc tā risināšanā iesaistāmas arī Finanšu ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Savukārt, lai izstrādātu atbalsta programmu pedagogiem, kas skolu tīkla optimizācijas rezultātā zaudēs darbu, sadarbībā ar Labklājības ministriju izstrādājama programma, paredzot, ka šādi pedagogi tiks novirzīti uz darbavietām, kur būtu lietderīgi izmantojama iegūtā augstākā pedagoģiskā izglītība, norāda IZM. Vienlaikus tiek atgādināts, ka pedagogu atalgojuma jaunais modelis paredz būtiski palielināt valsts finansēto atbalsta personāla amata vienību skaitu, tātad tiek radīta iespēja pedagogiem pēc attiecīgas valsts apmaksātas papildkvalifikācijas ieguves turpināt darbu kādā no atbalsta personāla amatiem.

Ministrija arī piekrīt LIZDA, ka augstākās izglītības un zinātnes nozares valsts budžeta finansējums 2016.gadam būs būtiski mazāks, nekā nepieciešams, lai nodrošinātu Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā noteikto finansējuma pieaugumu. Lai ievērotu likumos noteikto, 2016.gadā būtu nepieciešami papildu 90 miljoni eiro.

Vienlaikus ministrija vēstulē skaidro, ka zinātnes bāzes finansējums 2016.gadā ir plānots ar gandrīz 20% pieaugumu, salīdzinot ar 2015.gadu (no 22,87 miljoniem eiro 2015.gadā līdz 27,14 miljoniem eiro 2016.gadā). Savukārt zinātniskās darbības un infrastruktūras nodrošināšanai augstskolās un koledžās no 2015. līdz 2017.gadam paredzēti 19 miljoni eiro.

Kā ziņots, tā kā sarunas dažādos līmeņos līdz šim nav devušas vēlamos rezultātus, LIZDA uzskata par nepieciešamu sākt streika rīkošanas procedūru, aģentūru LETA informēja arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.

LIZDA padome secinājusi, ka situācija darbā ar 2016.gada valsts budžeta projektu, paredzot nepietiekamu finansējumu jaunajam pedagogu darba samaksas modelim, ir neapmierinoša. Arodbiedrībā uzsver, ka joprojām netiek ņemta vērā virkne priekšlikumu modeļa pilnveidošanai.

Kopš šī gada jūnija notikušas gandrīz 20 tikšanās ar dažādu institūciju pārstāvjiem, tomēr tās nav devušas gaidīto rezultātu, norāda arodbiedrībā.

Darba strīdu likums regulē turpmākos rīcības soļus, no kā atkarīgs tas, vai streiks tiešām notiks, skaidroja Vanaga. Pamatojoties uz to, arodbiedrība savu prasījumu iesniegumu nosūtīja IZM. Likums paredz, ka IZM jāsniedz atbilde, bet, ja arodbiedrību šī atbilde neapmierina vai tā netiek sniegta vispār, tad tiek veidota izlīgšanas komisija, kura formulē domstarpību protokolu, cenšoties panākt izlīgumu.