~1 miljons vienādu, taču tajā pašā laikā atšķirīgu. Uzmini nu, kas tas ir? „Piedzima” Vācijā kādā naudas kaltuvē. Atceļoja uz Latviju. Nonāca bankā pie līdzīgiem, bet ne tādiem pašiem. Tie citi savādāki- izmēros mazāki, ne tik spīdīgi, pārsvarā ļoti daudzi ir vienādi. Taču šis bija pavisam savādāks. Pārējie 999`999 tika nošķirti, un katrs nonāca savā vietā.
Šis spīdīgais Vienlatnieks ar izgreznotu Ziemassvētku eglīti sāka savu ceļojumu. Vispirms banka, kase pie citiem vieninieciņiem, bet tie tādi vienādi un parasti, ar lasi. Eglītes lats varēja lepoties, jo atšķīrās no pārējiem. Pie tam- tas arī bija ievērojami jaunāks un spīdīgāks. Naudas kasē tieši pēc šī Vienlatnieka pasniedzas roka, un tas nonāk kāda cilvēka makā. Atkal jau tās parastās un vienādās monētas. Lai tikai nesasmērē skaisto eglītes naudiņu. Maks, tumšs un šaurs. Pēc laika tas atkal atveras, īpašais lats tiek no tā izņemts ar vēl citām monētām un nosviests uz cietas virsmas, uz kuras vēl stāv kāda bieza grāmata. Tad, lūk, kā tas notiek- cilvēks atdod savu naudu, lai saņemtu to, ko vēlas. Vienlatnieks visu laiku ir kopā ar citiem, tā saucamajiem lašiem. Nevienu savādāku neredz. Kase, atkal tumšs, bet jāatzīst, ka vietas ir krietni vairāk kā makā. Tā viņš tur guļ mazu brīdi. Parādās gaisma, un atkal pastiepjas roka tieši uz latu nodalījuma pusi. Kā? Cilvēks taču to jau atdeva par savu kāroto lietu! Vai tad tam tagad nav tur jāpaliek uz visiem laikiem? Ā! Atlikums? Šis skaistais eglītes Vienlatnieks ir atlikums? Cik pazemojoši! Bet neko darīt. Un jau atkal maks. Monētu mazāk, bet pilns ar visādiem krāsainiem papīriem, uz kuriem arī ir kādi cipari. Pārsvarā 10, 20, bet ir arī viens 50. Vai tā arī ir nauda? Jā, laikam jau ir, jo pēc desmitniekiem pasniedzas roka un izņem kādu pārīti. Šoreiz Vienlatnieks paliek, kur bijis. Maks aiztaisās. Kur tas tālāk dosies? Ilgi nav jāgaida, kad tas atkal atveras. Tieši eglītes Vienlatnieks tiek izņemts ārā un iemests kādā bleķa traukā pie mazākām monētām, tās tādas brūnas un nespodras. Nevienu savādāku neredz. Uzreiz pēc spīdīgā lata pastiepjas roka, un tas tiek iebāzts kabatā- netīrā, tumšā un nepatīkamā. Kas tagad notiks? Kur tas nonāks? Ha! Jau atkal cilvēks vēlas sev ko nopirkt, izskatās pēc pudeles, tāpēc Vienlatniekam paveicas un tas nonāk atkal kasē. Tā vismaz ir tīra un omulīga. Bet ne uz ilgu laiku. Tūlīt tas atkal ir atlikums, tāpēc jāceļo vien ir uz maku. Šoreiz tas vispirms tiek nopētīts un tad ielikts makā, taču šoreiz ne pie citām monētām, bet gan kādā atsevišķā nodalījumā, kurā ir tikai vēl viens cits lats- ar sniegavīru. Tā tie divi tur guļ, kamēr maks atveras un pastiepjas roka tieši pēc šiem diviem. Ko tad cilvēks šoreiz sagribējis? Neko. Viņš tikai ieliek savus jaunos un spīdīgos latus skaistā kastītē, kurā, kā izrādās ir tādi paši vienlatnieki. Tikai katrs savādāks. Hmm. Kas tad šeit ir? Eglīte, sniegavīrs, stārķis, skudra, sēne, Sprīdītis, gailis, kliņģeris, Jāņu vainags, čiekurs, pūcessakta, ūdensroze, skursteņslauķis, Nameja gredzens un arī jau iepriekš redzētais lasis. Beidzot kāda laba vieta. Izskatās, ka cilvēks ir priecīgs par savu mazu kolekciju. Es arī priecātos. Bet izskatās, ka Ziemassvētku eglītes Vienlatnieka ceļojums šeit arī ir beidzies.