Mainoties valdības sastāvam, par ministri kļuvusi Ina Druviete (Vienotība), kura iepriekš vadīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Atgādināsim, ka tieši šo parlamenta struktūru bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis reiz nodēvēja par reformu bremzējošu, bet par tās vadītāju izteicās, ka Druviete «jāpadzen no lielās politikas», jo viņa esot «nekompetenta un nav ieinteresēta risināt izglītības nozares problēmas». Rotācijas rezultātā amata vakancē nonākusi ZZS frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola. Šajā sarunāpar galvenajām problēmām pārraugāmajā nozarē.
– Tagad par zinātni. Reiz diskusijā akadēmiķis Juris Ekmanis sacīja: «Latvijā zinātne ir paredzēta iznīcībai, ja to nopietni neatbalstīsim.» Kā jums šķiet – pie vainas ir akūts naudas trūkums budžetā vai valdošo politiķu hroniska attieksme pret jomu kā tādu?
– Abi jautājumi ir saistīti. Ja zinātne būtu pienācīgi novērtēta, tad arī finansējums atrastos.
– Saeimā lielākā daļa cilvēku taču it kā nav idioti... Kāpēc tā?
– Latvijā izveidojusies patērētāju sabiedrība. Attieksme ir šāda: mēs ieguldām naudu tikai tajās jomās, kas sniedz tūlītēju atdevi. Bet zinātne nebūt nav tā nozare, kas dod tūlītēju atdevi.
– Valdības vadītājiem vajadzētu būt stratēģiem, nevis vienas dienas taktiķiem. Lai kas arī būtu pie varas, tik un tā zinātne vienmēr bijusi atstāta kūtspakaļā uz beņķīša... Nekad neviens to nav turējis goda vietā.
– Pirmkārt, šī ir t.s. grāmatvežu valdības vaina, kura spēj paturēt galvā tikai pāris cipariņus, bet nedomā stratēģiski. Otrkārt, mēs ilgi esam gājuši starptautisko aizdevēju pavadā. Krīzes laikā saņēmām norādījumus par jomām, kuras mums vajag optimizēt un reformēt. Zinātne šajās norādēs bija pirmā. Neviens no mūsu valstsvīriem (ja drīkst lietot šādu vārdu) pat necīnījās, lai zinātnei par 70% nesamazinātu finansējumu.
– Budžets tiešām nobruktu, ja zinātnei atstātu kaut drusku biezāku kumosu?
– Noteikti – nē. Ir taču skaidrs: ja nocērt finansējumu izglītībai un zinātnei, nocērt daļu no tautas smadzenēm. Kā gan var izdoties ekonomiskais lēciens un attīstīties tautsaimniecība bez zinātnes!
Mēs taču zinām, ka pasaulē ir valstis, kurām absolūtai labturībai ir viss – cilvēki, dabas resursi, taču faktiski – nav nekā... Savukārt citiem it kā nav nekā un tomēr ir viss. Piemēram, Singapūrai, Japānai. Izmantojot cilvēkresursus, šīs valstis ir pratušas nodrošināt savu attīstību. Diemžēl Latvijā šajā ziņā esam nabagi. Protams, no Rietumeiropas varam sagaidīt padomus, ka mums ir jātaupa uz saviem cilvēkresursiem – tur neviens nav ieinteresēts, lai te būtu spoži prāti, kas spētu radīt jaunus produktus un nodarboties ar inovāciju.
– Viens izglītības ministrs pārmeta, ka Latvijas zinātnieki neko ģeniālu nespēj radīt, tāpēc arī naudu tiem liekēžiem nav ko dot. Ir iemesls šādiem pārmetumiem?
– Ir kāda problēma, ko es redzu: Latvijā vajadzētu stiprināt zinātnes institūtus, nevis tikai atsevišķus cilvēkus. Piemēram, Vācijā pat nespētu iedomāties, ka varētu izcelt no institūta kādu darbinieku un uzņēmums ar to veiksmīgi strādātu. Zinātnieks ir spēcīgs savā institūtā, kā komandā. Savukārt Latvijā uzņēmumiem ir daudz izdevīgāk pārvilināt kādu konkrētu pētnieku pie sevis, nevis slēgt nopietnus sadarbības līgumu ar zinātnisko institūtu.
Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"