Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) pieļauj, ka ir nepieciešams sākt diskusijas par iespējamu Latvijas un ASV izdošanas līguma pārskatīšanu, - par tādu ministra viedokli aģentūru LETA informēja Reformu partijas (RP) preses sekretārs Kaspars Odiņš.
Ministrs saka, ka citu Eiropas valstu pēdējo gadu prakse liecina, ka arvien retāk tās izdod savus pilsoņus citām valstīm. "Pieļauju, ka ir nepieciešams uzsākt diskusiju par to, vai nav jāpārskata Latvijas un ASV izdošanas līgums, paredzot stingrākas prasības attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu un garantijām soda izciešanai Latvijā."
"Mans viedoklis Čalovska lietā ir balstīts uz juridiskajiem argumentiem, kurus ir snieguši augsti kvalificēti profesionāļi, un tas nav mainījies kopš tā brīža, kad esmu to paudis pirmo reizi - Latvijai ir jānodrošina, ka tās pilsoņu cilvēktiesības tiek ievērotas," norāda ārlietu ministrs.
Viņš skaidro, ka Čalovska gadījums atšķiras no citiem, jo joprojām neesot pārliecības, vai soda apjoms Čalovskim būs samērojams un vai viņam tiks nodrošināta iespēja sodu izciest Latvijā. Latvijas Kriminālprocesa likums nosaka, ka, ja ārvalsts tiesas noteiktais soda veids un mērs neatbilst Krimināllikumā noteiktajam sodam par tādu pašu nodarījumu, tiesa to groza atbilstoši sodam, ko par tādu pašu noziedzīgu nodarījumu paredz Krimināllikums. Vienlaikus jāievēro vairāki nosacījumi - soda veids un mērs nedrīkst pārsniegt Krimināllikumā noteikto maksimālo sodu par tādu pašu nodarījumu, soda veidam un mēram pēc iespējas jāatbilst spriedumā noteiktajam, kā arī Krimināllikumā noteiktajai soda minimālajai robežai nav nozīmes.
Ārlietu ministrs skaidro, ka pašlaik ASV puse vienīgi ir apņēmusies nepieciešamības gadījumā sākt sarunas par iespēju Čalovskim izciest sodu Latvijā. Taču Latvijas un ASV izdošanas līgumā nav noteikts ne sarunu ilgums, ne arī to formāts un nepieciešamība nonākt līdz kādam lēmumam.
Ministrs atgādina, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse un no Latvijas piedzīto kompensāciju apmēri apliecina, ka Latvijas tiesībsargājošo iestāžu rosinātajos procesos tiek pieļautas kļūdas un pat nopietni cilvēktiesību pārkāpumi. "Šajā gadījumā Ministru kabinetam bija jāņem vērā visu iesaistīto pušu argumenti un jāvērtē visi riski." Viņš atgādina, ka šis Ministru kabineta lēmums veido precedentu, kas tiks attiecināts arī uz nākamajiem pieprasījumiem izdot Latvijas pilsoņus par iespējamajiem kibernoziegumiem. "Dažādās valstīs kibernozieguma definīcijas ir atšķirīgas, un arī mūzikas lejupielāde var tikt traktēta kā šāds noziegums," brīdina Rinkēvičs.
Jau ziņots, ka valdība šodien nolēma izdot ASV kibernoziegumos apsūdzēto Latvijas pilsoni Denisu Čalovski.
Čalovska izdošana Latvijas politikas dienaskārtībā ir jau ilgāku laiku, tomēr lēmums vēl nav ticis pieņemts, jo izdošanas normatīvā bāze ir tikusi apstrīdēta Satversmes tiesā, turklāt valdošās koalīcijas starpā šajā jautājumā nevalda vienprātība - pret izdošanu iestājas RP politiķi.
ASV federālie prokurori izvirzījuši apsūdzības trim iespējamiem Austrumeiropas kibernoziedzniekiem - Krievijas pilsonim Ņikitam Kuzminam, Rumānijas iedzīvotājam Mihajam Paunesku un Latvijas iedzīvotājam Čalovskim, kurš pazīstams arī ar iesauku Miami. ASV tiesībsargājošās iestādes uzskata, ka trīs aizturētie vīrieši ir atbildīgi par datorvīrusa "Gozi Virus" radīšanu un uzturēšanu. Ar šo vīrusu tika inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp aptuveni 40 000 datoru ASV. Vīruss nonācis pat ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) datoros.
Internetā publiski pieejamā informācija liecina, ka "Gozi Virus" ticis radīts, lai piekļūtu datiem par svešiem banku kontiem un pēc tam iztukšotu tos. Ar minēto vīrusu dators varēja tikt inficēts, atverot šķietami nekaitīgu "PDF" formāta failu. Ar minētā datorvīrusa palīdzību no banku kontiem visā pasaulē izzagti vairāki miljoni ASV dolāru - kopējās finansiālās pretenzijas pret visu grupu ir vismaz 50 miljoni dolāru, ieskaitot gan nozagto naudu, gan vīrusa radītos zaudējumus.
Čalovski Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) apsūdz par to, ka viņš ir pārdevis "Gozi" vīrusam domāto pārlūka injekciju 2011.gada janvārī. Pārlūka injekcija izplatās ar vīrusu palīdzību un izmaina bankas mājaslapas izskatu, ieliekot tur lūgumu sniegt dažādas ziņas, tostarp arī par bankas karti. Šie dati pēc tam tiek izmantoti kontu apzagšanai. Čalovskis pats naudu no kontiem nav zadzis, taču saņēmis atlīdzību par minētās programmatūras izstrādi, kuru viņam esot pasūtījis Kuzmins.