Sociologs Freimanis šajās pašvaldību vēlēšanās prognozē 60% vēlētāju aktivitāti

Lai arī tiek sagaidīts, ka šajās pašvaldību vēlēšanās būs vismaz 70% liela vēlētāju aktivitāte, sociologs Aigars Freimanis lēš, ka aktivitāte būs no 55 līdz 60%.

Kā aģentūrai LETA pauda Freimanis, vēlētāju aktivitāti var salīdzināt vai nu ar iepriekšējām vēlēšanām, vai statistikas datiem par iedzīvotājiem, taču esošie statistikas dati nebūt neataino patieso esošo situāciju. Pēdējos gados bieži ir gadījumi, kad cilvēks ir deklarēts kādā vietā, bet patiesībā tur nedzīvo, jo dzīvo vai nu ārpus Latvijas, vai arī citā pilsētā, tādēļ arī viņš prognozē, ka vēlētāju aktivitāte būs ap 60%.

Tāpat sociologs minēja, ka pašvaldību vēlēšanas ir īpašas ar to, ka vēlētājiem ir jāiet uz konkrētu iecirkni, līdz ar to ir nepieciešams mobilizēties, ja ir iecerēts brīvdienas pavadīt citviet.

Taujāts, kā šo vēlēšanu rezultātus varētu ietekmēt tie balsotāji, kuri vēl nav izdarījuši savu galīgo izvēli, Freimanis pauda, ka arī šoreiz ir vēlētāji, kuri ir pārāk tālu no politikas un kuri uzskata, ka viņus balss jau tāpat neko nemainīs.

Savukārt, runājot par Rīgu, viņš sacīja, ka vairākums šoreiz ir latvieši, kuri nav izlēmuši, par ko vēlēt. Divas trešdaļas no vēlētājiem, kuri Rīgā vēl nav izdarījuši izvēli par labu kādai vienai partijai, ir latvieši. Sociologs pieļauj iespēju, ka šiem vēlētājiem domas dalās par trīs partijām. "Ja runājam par personām, tad latviešu vēlētājiem izšķiršanās galvā, visticamāk, notiek starp Sarmīti Ēlerti (V), Baibu Broku (VL-TB/LNNK) un varbūt arī Gunti Belēviču (Latvijas Zaļā partija)," sacīja sociologs. Tāpat latviešu vēlētāju vidū ir tādi, kuri dažādu apsvērumu dēļ nosliecas par labu "Saskaņas centram", taču, lai nobalsotu par šo partiju, viņiem nāksies izcīnīt iekšēju cīņu.

Freimanis norādīja, ka šīs pašvaldību vēlēšanas ir arī sava veida atskaites punkts. Ja iepriekšējās vēlēšanas, kas notiks 2009.gadā, norisinājās neilgi pirms notikušajām reformām, kad vietējā politiskā sistēma vēl nebija izveidojusies, tad tagad ir pagājuši četri gadi un vietējā sistēma ir nostabilizējusies.

Galvenais jautājums, kādās pozīcijās sakārtoties vadošais politiskais spēks, vadoties pēc reģionālajām un opozīcijas partijām, jo 11.Saeimas vēlēšanas sajauca politisko vidi.

Jau ziņots, ka šorīt plkst.7 visā Latvijas teritorijā durvis vēra 950 balsošanas iecirkņi pašvaldību vēlēšanām, kuros varēs balsot līdz plkst.22.

Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās ir balsstiesīgajiem Latvijas un Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma. Lai piedalītos pašvaldību vēlēšanās Latvijā, ES pilsonim jābūt reģistrētam Latvijas Iedzīvotāju reģistrā. Vēlētāju skaits valstī uz 22.maiju bija 1 491 987.