Lai mazinātu nereģistrēto nodarbinātību, Labklājības ministrija (LM) piedāvā vairākus konkrētus valsts un institūciju līmenī veicamos pasākumus laika posmā no 2010. līdz 2013.gadam.
Tie apkopoti LM sagatavotajā Pasākumu plānā nereģistrētās nodarbinātības mazināšanai, kas šodien, 26.novembrī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.
Kopumā pasākumu plānā ietverti 26 pasākumi, par kuru izpildi atbildīgas ir LM, Finanšu ministrija (FM), Tieslietu ministrija (TM) un citas institūcijas. Kaut gan pasākumi galvenokārt vērsti uz normatīvās bāzes uzlabošanu, tie ietver arī cita veida aktivitātes.
Pasākumi sadalīti četros rīcības virzienos - nereģistrētās nodarbinātības kontroles mehānisma efektivizēšana, negodīgas konkurences mazināšana, sodu politikas pārskatīšana attiecībā uz nereģistrēto nodarbinātību, kā arī sabiedrības informēšana un izglītošana par nereģistrētās nodarbinātības negatīvajām sekām.
Lai efektivizētu nereģistrētās nodarbinātības kontroles mehānismu, paredzēts noteikt darba devējam pienākumu noslēgt rakstisku darba līgumu pirms darba attiecību uzsākšanas, kā arī reģistrēt darbinieku Valsts ieņēmumu dienestā (VID) līdz darba uzsākšanai. Šāda prasība mazinās darba devējiem iespēju nereģistrēti nodarbināt darbiniekus.
Tāpat plānots uzlabot VID un Valsts darba inspekcijas (VDI) informācijas apmaiņu, kā arī palielināt kontrolējošo institūciju iespējas pārbaudīt noslēgtos darba līgumus.
Vienlaikus negodīgas konkurences mazināšanai paredzēts veicināt nozaru asociāciju, t.sk., darba devēju organizāciju sadarbību ar kontrolējošām institūcijām, ziņojot par tiem uzņēmumiem, kas izmanto nereģistrētos darbiniekus. Papildu tam, LM rosina noteikt, ka pasūtītājam būtu tiesības izslēgt no līdzdalības iepirkumu konkursā tos pretendentus, kuri darbiniekiem maksā mazāku algu nekā tā ir attiecīgajā nozarē.
Pārskatot sodu politiku attiecībā uz nereģistrēto nodarbinātību, plānots pastiprināt darba devēja un arī paša darbinieka atbildību. Piemēram, ja darba devējs nodarbinās darbinieku bez rakstiska darba līguma, un nevarēs pierādīt citu darba tiesisko attiecību pastāvēšanas ilgumu, nolīgto darba laiku un darba samaksu, inspektori pieņems, ka darbinieki pie šī darba devēja strādā jau trīs mēnešus, normālu darba laiku un saņem minimālo algu. Šādā gadījumā darba devējam būs jāmaksā gan administratīvais sods, gan nenomaksātie nodokļi par trīs mēnešiem.
Tāpat paredzēts lemt par administratīvo atbildību arī darbiniekam par strādāšanu bez rakstveidā noslēgta darba līguma vai ar rakstveidā noslēgtu līgumu, daļu naudas saņemot ''aploksnē''. No administratīvās atbildības darbiniekus varētu atbrīvot, ja viņi būs ziņojuši kontrolējošām institūcijām par to, ka darba devējs viņus nodarbina nereģistrēti.
Papildu minētajiem pasākumiem pasākumu plānā iekļauti vairāki pasākumi sabiedrības informēšanai un izglītošanai par nereģistrētās nodarbinātības negatīvajām sekām. Tie paredz, piemēram, izglītot jauniešus un jaunos komersantus par nereģistrētās nodarbinātības negatīvajām sekām.
Pasākumu plāns izstrādāts sadarbībā ar sociālajiem partneriem Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvjiem, FM, Ekonomikas ministrijas, TM, Iepirkumu uzraudzības biroja, Uzņēmumu reģistra, Centrālās statistikas pārvaldes, Konkurences padomes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, VID un VDI pārstāvjiem.