Tiesā prasa 1500 latu kompensāciju par personīgo mantu neizsniegšanu cietumā

Administratīvajā apgabaltiesā jaunnedēļ tiks skatīta pieteicēja Roberta Žerebkova sūdzība par Daugavgrīvas cietuma administrācijas rīcību, neizsniedzot viņam no cietuma noliktavas personīgās mantas. Tāpat par šo nodarījumu viņš lūdz piedzīt 1500 latu.

Prasība vērsta pret Ieslodzījumu vietu pārvaldi (IeVP). Sākotnēji ar sūdzību pieteicējs vērsās tur, tomēr IeVP viņa pieteikumu noraidīja.

IeVP konstatēja, ka, veicot kratīšanu Žerebkova kamerā, viņa mantu daudzums pārsniedza Ministru kabineta noteikumos paredzēto, līdz ar to dažas mantas tika izņemtas un nodotas cietuma noliktavā.

Laikā, kad Daugavgrīvas cietuma notiesātie tika izvesti uz cietuma noliktavu, lai nomainītu savas ziemas drēbes uz vasaras drēbēm, pieteicējs vēlējās saņemt mantas bez skaita ierobežojuma un ne tikai vasaras drēbes, bet arī citus priekšmetus, kuru lietošanai ir nepieciešams saņemt administrācijas atļauju.

Sākotnēji Žerebkovs iespītējās un atteicās saņemt jebkādas mantas, tomēr vēlāk viņš cietuma amatpersonas klātbūtnē saņēma savas vasaras drēbes.

Par šo rīcību Žerebkovs tomēr vērsās tiesā, lūdzot piedzīt morālo, mantisko un fizisko kaitējuma atlīdzinājumu 1400 latu apmērā, kā arī 100 latu par IeVP bezdarbību un cietuma administrācijas piesegšanu.

Žerebkovs tiesai bija norādījis, ka Daugavgrīvas cietuma darbinieki tīši un mērķtiecīgi pārkāpa viņa tiesības, kā arī nodarīja kaitējumu viņa veselībai. Tostarp viņam nav bijis trauku, no kuriem ēst un dzert. Papildus Žerebkovam neesot atdots viņa radioaparāts, lai gan viņš jau sen bija uzrakstījis iesniegumu.

Tomēr Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu nams pērn oktobra beigās secināja, ka pieteikums bija nepamatots un noraidāms.

Tiesa atzina, ka pieteicējs bija izvēlējies neformālu veidu, kādā protestēt pret kratīšanā veikto atsevišķu priekšmetu izņemšanu, proti, nevis iesniedzot par šādu rīcību iesniegumu cietuma priekšniekam, bet gan atsakoties paņemt arī pārējās, kratīšanā neizņemtās mantas.

Līdz ar to pats pieteicējs bija radījis situāciju, kurā viņa mantas bija nepieciešams nodot glabāšanā cietuma noliktavā. Tāpat tiesa secināja, ka tikai no paša pieteicēja bija atkarīgs, kurā brīdī pārtraukt šādu šķietamu viņa tiesību aizskārumu.

Lieta apgabaltiesā tiks skatīta 28.martā.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais