Tieslietu ministrija (TM) neatbalsta Rīgas domes sagatavoto priekšlikumu izmaiņām likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" tālāku virzību, aģentūru LETA informēja TM sabiedrisko attiecību speciāliste Sigita Vasiļjeva.
Kā ziņots, Rīgas dome Iekšlietu ministrijai un TM bija sagatavojusi priekšlikumus izmaiņām likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem", norādot, ka ir jānošķir šī likuma regulējums no Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma regulējuma.
Viens no Rīgas domes priekšlikumiem paredzēja papildus esošajai redakcijai papildināt sapulces, gājiena un piketa definīcijas ar šādu pulcēšanās dalībnieku mērķi - "izvirzīt prasības vai pievērst uzmanību dažādiem sabiedriski nozīmīgiem, politiska, ekonomiska un sociāla rakstura jautājumiem”. Ministrija norādīja, ka paredzētajās definīcijās šis mērķis jau ir iekļauts.
Piedāvātais pulcēšanās mērķa definējums ir plaši interpretējams. Jēdziena "sabiedriski nozīmīgs” iekļaušana pulcēšanās brīvības izpausmju definīcijās atstātu ārpus valsts aizsardzības tādas pulcēšanās brīvības izpausmes, kuru mērķis ir izteikt idejas un viedokļus vai pievērst uzmanību kādas nelielas sabiedrības grupas aktuāliem jautājumiem un problēmām, kas neskar plašu sabiedrības daļu, norādīts atbildes vēstulē.
Rīgas pilsētas pašvaldības otrais priekšlikums izstrādāts ar mērķi sakārtot regulējumu nolūkā, lai konkretizētu tos pasākumu veidus, uz kuriem likums "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" neattiecas - priekšlikums paredz papildināt likuma 2.pantu ar publisku pasākumu uzskaiti un priekšvēlēšanu aģitāciju.
TM vērš uzmanību, ka attiecībā uz publiskiem pasākumiem pašreiz likumā paredzēts, ka likums neattiecas uz publiskiem pasākumiem, kuri reglamentēti Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, tāpēc nav pieļaujams iekļaut dublējošu regulējumu, uzskaitot publisko pasākumu veidus, kas jau noteikti Publisko izklaides un svētku pasākumu drošības likumā.
Savukārt iekļaujot norādi uz priekšvēlēšanu aģitāciju, likuma regulējums nonāktu pretrunā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 21.panta piekto daļu.
Pašvaldība rosināja atteikties no likumā esošās normas, proti, 16.panta, kas paredz pašvaldības tiesības aizliegt pasākuma norisi, atstājot tikai tiesības noteikt ierobežojumus, kas varētu būt saistīti ar pasākuma vietas un laika izvēles maiņu šādu apsvērumu dēļ. Ministrija norādīja, ka primārais pulcēšanās aizlieguma mērķis ir vērtējams kopsakarā ar valsts pozitīvo pienākumu novērst pulcēšanās dalībnieku un citu cilvēku apdraudējumus.
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka jāņem vērā: paziņošanas sistēma nenozīmē, ka pašvaldībai vai citām valsts institūcijām būtu liegts iejaukties pulcēšanās brīvības īstenošanā. Likumdevējam ir jāparedz saprātīgs paziņošanas sistēmas mehānisms, kas sevišķos gadījumos ļauj pieteikto pasākumu aizliegt vai arī tā norisi pārtraukt, rakstīts atbildes vēstulē.
Izslēdzot no likuma pašvaldības tiesības šādos apstākļos aizliegt pulcēšanos, pašvaldībām vairs nebūtu iespējas pieņemt galējo līdzekli sabiedrības drošības vai citu konstitucionāli nostiprinātu vērtību aizsardzībai, secināja TM.
Papildus Rīgas dome priekšlikumos norādīja, ka spēkā esošais likuma regulējums nedod priekšrocību valsts un pašvaldību institūcijām un to amatpersonām attiecībā uz vārda un pulcēšanās brīvību, ja gadījumā abi pasākumi ir pieteikti vienā laikā, bet valsts un pašvaldību institūcijas pieteikums tika iesniegts vēlāk. Savukārt TM atbildēja, ka likums jau patlaban pašvaldībām ļauj vienoties ar pulcēšanās pasākuma organizatoru par izmaiņām pasākumā, ja ir pārliecība, ka tas traucēs citus pasākumus.
Attiecībā uz pēdējo priekšlikumu - gadījumā, kad pieteikumu nav iespējams iesniegt noteiktajā termiņā - ne agrāk kā četrus mēnešus un ne vēlāk kā desmit darbdienu laikā pirms attiecīgā pasākuma norises -, pieteikums iesniedzams pēc iespējas agrāk attiecīgajā teritoriālajā Valsts policijas struktūrvienībā - TM norādīja, ka Valsts policija ir represīva rakstura institūcija, kurai saskaņā ar likumu nav tiesību pieņemt lēmumu par iesniegto pieteikumu.
Vienlaikus šāda pieteikuma iesniegšanas prakse būtu pretrunā starptautiskajai praksei un rekomendācijām, atzina ministrija.
LETA jau ziņoja, ka Ministru kabineta komitejā 11.februārī atbalstīja grozījumus likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem", paredzot, ka gadījumā, ja pašvaldība kopīgi ar organizatoru nevar vienoties par nepieciešamajām izmaiņām pasākuma norises vietā, laikā vai veidā, tad pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumu par pasākuma norises ierobežojumu noteikšanu.