Lai arī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) kažokzvēru fermās pārkāpumus parasti neatklāj, dzīvnieku tiesību aizstāvji ir pārliecināti par pretējo, tāpēc slepus nofilmējuši uzņēmumos notiekošo un vēlas apturēt kažokzvēru audzēšanu Latvijā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Dzīvnieku tiesību aizstāvji pabijuši sešās no astoņām lapsu un ūdeļu audzētavām, kas darbojas Latvijā, un secinājuši, ka dzīvnieki tur netiekot pienācīgi aprūpēti. "Mēs bijām šokēti par to, ka lielākajā daļā Latvijas zvēraudzētavu ir dzīvnieku labturības problēmas," sacījis biedrības "Dzīvnieku brīvība" koordinators Aivars Andersons, kurš filmētos materiālus esot saņēmis no kāda anonīma sūtītāja.
Tiek pieļauts, ka filmētāji varētu būt bijuši no kādas starptautiskas dzīvnieku aizsardzības organizācijas, kas nereti ir ļoti labi aprīkotas gan ar tehniskām iespējām, gan ar profesionāļiem, to skaitā pat militāriem speciālistiem, kas protot nemanīti iekļūt zvēraudzētavās, arī neitralizējot modernu signalizāciju. Līdzīgus materiālus viņi nesen iesūtījuši arī žurnālistiem Norvēģijā un Beļģijā.
"Iespaids ir graujošs. Pārņem ļoti dziļa nepatika un šoks. Apskatoties šādu materiālu, ir pilnīgi skaidrs, ka ar dzīvnieku labturību tur nekāda sasaiste nav šādā fermā. Pilnīgi noteikti var redzēt, ka ļoti lielam dzīvnieku skaitam ir hroniskas saslimšanas, kuru iemesls varētu būt hroniskas slimības, iespējams, gaļēdāju mēris. Jo pārlieku daudziem dzīvniekiem ir neiroloģiskas problēmas, kuras ir uzfilmētas. Tāpat arī tipiskās pazīmes, kas liecina par augšējo elpošanas ceļu iekaisumiem, izdalījumiem no acīm, izdalījumiem no deguna un lielam daudzumam ādas bojājumi ar strutojošiem iekaisumiem uz ādas. Tā, ka izskatās, ka kopšana un ārstēšana tur nekāda nav bijusi. Līdz ar to ir pilnīgi saprotams, kāpēc tik liels skaits līķu ir šajos te audzētavu būros," situāciju vērtējis veterinārārsts Normunds Fjodorovs.
Zvēraudzētavu pārstāvji pārkāpumus noliedz, uzsverot, ka visi normatīvi tiek ievēroti, turklāt uzņēmēji nav ieinteresēti dzīvnieku mocīšanā, jo pretējā gadījumā nebūtu iespējams iegūt kvalitatīvas kažokādas. Uzņēmēji arī pieļauj, ka dzīvnieku aizstāvju safilmētais materiāls ir kadri no izolatora, kur apzināti koncentrēti slimie dzīvnieki.
PVD informē, ka līdz šim pārbaudes veicis atbilstoši reglamentam reizi gadā un nekādi labturības pārkāpumi nebija konstatēti. "Tas, protams, nav labi, ka ir šādi dzīvnieki kā redzējām kadros, kuri, iespējams, ne vienu vien dienu ir bijuši slimi vai nobeigušies atrodas sprostos. Tas liecina par to, ka ikdienas pārbaudes nav pietiekami efektīvas bijušas," atzinusi PVD Novietņu uzraudzības daļas vadītāja vietniece Rudīte Vārna, "no fermas, no uzņēmēju viedokļa, es domāju, ka viņiem būtu jārunā ar saviem darbiniekiem, vēlreiz jāskaidro dzīvnieku labturības prasības, lai darbinieki, kuri veic tur šo ikdienas darbu, nopietnāk pievērstu uzmanību tieši, kā izskatās dzīvnieki, vai viņi nav sakropļoti, vai nav nobeigušies dzīvnieki sprostā kopā ar veseliem dzīvniekiem." Dienests aicina ziņot, ja cilvēkiem rodas šaubas par dzīvnieku labturības prasību ievērošanu.
Savukārt dzīvnieku aizstāvji aicina sabiedrību piedalīties akcijā "Kažokādas otra puse" un parakstīties likumdošanas iniciatīvu portālā "Mana balss" par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā.