Šodien Rīgas apgabaltiesā atsāksies tiesu darbi Aivara Lemberga, Anrija Lemberga un Anša Sormuļa lietā, kas ir viena no dīvainākajām, kādas jelkad iztiesātas Latvijas vēsturē.
Nekas nelīdzinās Ventspils mēra Aivara Lemberga unikālajai lietai dažādu negaidītu pavērsienu, prokuratūras sacerētās makulatūras kubikmetru un kilogramu apjoma ziņā. Nevienu lietu Ģenerālprokuratūra nav fabricējusi ar tik īpašu, acīm redzami politiski uzsildītu uzcītību, ar klaji tendenciozu un perversu kaisli.
Rakšanai zem Aivara Lemberga ne tikai Ģenerālprokuratūra, bet arī KNAB, SAB, MIDD un sazin kādas vēl struktūras ir veltījušas vairāk nekā desmit gadu, vismaz 16 prokuroru ir vaiga sviedros rāvušies, lai ko nebūt, kaut mazu kripatiņu kaut kā kompromitējoša par Lembergu sameklētu.
Jau desmit un vairāk gadu ir nepārtraukti darbināta arī propagandas mašīna – dažādos medijos, pārsvarā laikrakstā Diena, ir drukāti dažnedažādi izdomājumi, pasakas, blēņas, no prokuroru vai citām galdu atvilktnēm it kā nejauši izbiruši nepārbaudītu materiālu noplūdinājumi, kam mērķis ir bijis Lemberga tēla demonizācija.
Lemberga lieta ir neparasta arī ar to, ka gara virkne dažādu likumdošanas aktu ir bijuši veltīti tieši viņam. Ir, protams, vēsturē arī citi gadījumi, kad politiķi ir izmantojuši savu likumdevējvaru, lai nobīdītu malā konkurentus. Tā savulaik no pilnvērtīgas līdzdalības politikā izslēdza Juri Bojāru. Taču nevienai personai nav veltīts tāds birums likumu grozījumu kā Lembergam. Dažādās amizantās novitātes likumu ruļļos parasti ir stumtas cauri Saeimas kabinetiem un gaiteņiem, lai mēģinātu Ģenerālprokuratūrai padarīt parocīgāku vēršanos pret Lembergu. Taču arī šī stumšana neko tādu būtisku Lembergam netrāpa, toties nodara kaitējumu Latvijas tiesiskajai sistēmai, izļoga tās pamatus. Viens tāds kaitīgs nodarījums bija stukaču likums. Svaigākais šāds gadījums bija mutatis mutandis mīts, kas gan aplauzās Satversmes tiesā. Galu galā izrādījās, ka likuma norma par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kurai tad it kā (nezin gan, kādā sakarā?) bija paredzēts kalpot darbā pret Lembergu, ir Satversmei un arī starptautiskajām cilvēktiesību normām neatbilstīga.
Neparasti ir arī tas, ka šodien Lemberga lieta nevis turpināsies, bet atsāksies no nulles jaunā tiesas sastāvā. Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja, ievērtējot lietas sarežģītību, ir nozīmējusi jaunu tiesas sastāvu, un Lemberga lietu turpmāk skatīs četri profesionāli tiesneši. Tas ir kas jauns.
Bet varbūt tā arī ir labāk, jo tiesnesis Boriss Geimans acīmredzot viens pats vairs diezin vai spēj izturēt politisko spiedienu, kāds nāk pār viņu. Varbūt kopā liktu četru tiesnešu mugurkaulu pietiks, lai to izturētu?
Pēdējā gada pusgada laikā pamazām sāk noskaidroties, ko tad tādu īsti prokurori pret Lembergu ir atraduši.
Brīnumaini, bet desmit gadu laikā 16 prokuroru ir radījuši apsūdzības sacerējumu, kurā nav vis juridiskas valoda, bet drīzāk detektīvseriāla scenārijs. Turklāt apsūdzība daudzviet ir pagalam nesaprotama, nekonkrēta, kas aizstāvībai apgrūtina iespējas veidot jelkādu savu pozīciju. Prokurori ir bijuši tik pavirši, ka nav papūlējušies noskaidrot, kā pareizi saucas tās institūcijas un uzņēmumi, kas figurē lietā. Arī skaitļos, faktūrā ir gluži neticamas pretrunas, nesakritības. Figurē, piemēram, kādi Ventspils ostas uzņēmumi, Ventspils osta, lielākie Ventspils ostas uzņēmumi.
Vispār jau tā kā Ventspilī darbojas Ventspils brīvosta. Bet tas nu vēl nav būtiskākais. Ja prokurors kādu apsūdz, viņam tā kā būtu jāmin konkrēti, par kuriem uzņēmumiem ir runa. Kuri bija tie uzņēmumi, kuriem Lembergs, izmantojot savu personisko ietekmi, varēja likt izņemt naudu no Aināram Gulbim piederošās bankas? Un – kā izpaudās Lemberga personiskā ietekme? Vai viņš varēja ietekmēt ar laipnu smaidu vai kā citādi?
Lasot apsūdzības tekstu, var modelēt līdzīgu situāciju, piemēram, Rīgā mūsdienās: jaunais Rīgas mērs Nils Ušakovs aiziet pie Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētāja Adriana Dāvja un pieprasa Itera Latvija akcijas, piedraudot, ka pretējā gadījumā Rīgas ostas uzņēmumi izņems naudu no Swedbank… Izklausās neiespējami, kā vājprāts? Jā, bet tieši šādu vājprātu ir savā apsūdzībā pret Lembergu ierakstījuši prokurori.
Kāds kālija sāls bizness bija Gulbim? Vai viņš audzēja tomātus un mēsloja tos ar kālija sāli?
Un kādus pakalpojumus Ventspils ostā Gulbja uzņēmumiem varēja liegt Lembergs? Ir dzirdēts, ka Ventspils ostā bijis sargsuņu voljers. Varbūt tad Lembergs būtu licis suņiem nesargāt Gulbja uzņēmumu mantu vai – pat trakāk – varbūt uzrīdījis šos suņus Gulbja uzņēmumiem? Iespējas un pieņēmumi te varētu būt dažādi, taču apsūdzību – juridisku dokumentu – nevar balstīt uz silta sviesta.
Galvenais, ko tagad šuj klāt Lembergam, ir tas, ka viņš pirms vairāk nekā desmit gadiem it kā izspiedis akcijas no uzņēmējiem Aināra Gulbja, Valentīna Kokaļa un citiem. Pirmkārt, jau nav ticams, ka šie uzņēmēji varētu būt bijuši tādi mīkstuči, no kuriem kāds ir varējis kaut ko izspiest. Gan Kokalis, gan Gulbis ir vīriņi ar azbesta zobiem, tādi, kuriem roku mutē nebāz, – oligarhu oligarhi.
Otrkārt, ir visai dīvaini, ka Ģenerālprokuratūra tik ļoti uzcītīgi ir pinusi apsūdzību pret Lembergu, ka pati nav pamanījusi, ka lietā it kā cietušais – Valentīns Kokalis – tagad saskaņā ar apsūdzības tekstu pret Lembergu sanāk tāda persona, pret kuru pašu varētu celt apsūdzību… Proti, ja var ticēt prokuratūrai, tad Lembergs no Kokaļa izspiedis SIA Puses akcijas. Bet, apžēliņ, Kokalis tajā laikā bija valsts uzņēmuma Ventspils nafta galvenais jurists. Tātad laikam jau atradies brēcošā interešu konfliktā – iespējams, kā valsts uzņēmuma pārstāvis parakstījis līgumus ar pašam piederošu starpniekfirmu! Kur krimināllieta pret Kokali?
Bet nu, ja prokuratūrai ir pasūtījums, tad tā, protams, šādas sīkas nianses nepamana vai izliekas nemanām.
Vēl visā lietā ir arī tāda sīka nianse, ka, pat ja Lembergs būtu veicis šaušalīgo akciju izspiešanu, kopš tā laika ar uzviju ir pagājuši desmit gadu. Saskaņā ar Kriminālkodeksu, kas bija spēkā tajā laikā, kad šī briesmu izspiešana it kā notika, šādam noziegumam jau sen ir iestājies noilgums. Taču šis apstāklis nemulsina prokurorus – ka tikai kaut ko sarakstīt, lai tikai izskatās baisāk.
Lietā figurē arī rēgi – izbeigts kriminālprocess pret pirmstiesas izmeklēšanas laikā nenoskaidrotu personu sakarā ar noilgumu, kā arī notikumi, kas notikuši pirmstiesas izmeklēšanas laikā nenoskaidrotās vietā, nenoskaidrotā laikā. Ko nenoskaidrotā persona meklē Lemberga krimināllietā? Proti, prokuroriem laikam ir šķitis par maz ar jau sarakstītajiem papīru blāķiem, un piesviests klāt arī šis tas tāds, kur vispār tekstā nav ne mazākās jēgas, ne sakara ar lietu.