Drošības policija (DP) konstatējusi Politisko partiju likuma normu pārkāpumus krievu tiesību aizstāvja, kādreizējā nacionālboļševika Vladimira Lindermana iepriekšējās partijas "13.janvāra kustība" reģistrēšanā. Šā gada vasarā minētās partijas nosaukums oficiāli tika mainīts, un tagad tas ir "Par dzimto valodu".
Kā aģentūru LETA informēja DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa, veicot izmeklēšanu 2009.gada nogalē sāktā kriminālprocesā un nopratinot vairāk nekā 100 personas, kas it kā piedalījušās partijas "13.janvāra kustība" dibināšanas kongresā, izrādījies, ka lielākā daļa no šiem cilvēkiem patiesībā nav apmeklējuši minēto sapulci.
Tātad pasākumā nav piedalījies minimālais Politisko partiju likumā noteiktais partijas dibinātāju skaits, kas ir 200, līdz ar to secināms, ka "13.janvāra kustības" dibināšanas kongresa protokolā norādītās ziņas ir patiesībai neatbilstošas, bet lēmums par partijas dibināšanu - nelikumīgs, skaidroja Apse-Krūmiņa.
Par šiem pārkāpumiem DP informējusi Uzņēmumu reģistru (UR), aicinot pārskatīt 2010.gada janvārī pieņemto lēmumu par partijas "13.janvāra kustība" reģistrēšanu.
Kā ziņots, partija "13.janvāra kustība" tika nodibināta 2009.gada septembrī, bet vairākus mēnešus to neizdevās oficiāli reģistrēt. 2009.gada decembra beigās DP sāka kriminālprocesu saistībā ar partijas dibinātāju nesekmīgajiem mēģinājumiem reģistrēt savu politisko organizāciju, iesniedzot UR fiktīvu partijas dibinātāju sapulces otrā sasaukuma protokolu.
Tomēr jau 2010.gada janvārī UR oficiāli reģistrēja "13.janvāra kustību". Kā partijas darbības mērķis tolaik tika deklarēta sociālā taisnīguma panākšana, kā arī cīņa par cilvēktiesību un brīvību ievērošanu Latvijā.
Šā gada vasarā "13.janvāra kustībai" pievienojās arī Lindermana domubiedrs Jevgēņijs Osipovs ar saviem atbalstītājiem, un partijas nosaukums tika mainīts uz "Par dzimto valodu". Lindermans aģentūrai LETA stāstīja, ka pēc nosaukuma maiņas partija cīnīšoties par Latvijas pilsonību visiem nepilsoņiem, par oficiālas valodas statusu krievu valodai un par mazākumtautību skolu saglabāšanu. "Par dzimto valodu" startēšot arī 2013.gada pašvaldību vēlēšanās.
Kā ziņots, pēc Lindermana vadītās biedrības "Dzimtā valoda" iniciatīvas vēl pērn tika savākts nepieciešamais parakstu skaits referenduma rīkošanai par to, lai Latvijas Satversmē krievu valodai tiktu noteikts otras valsts valodas statuss. Kaut arī referendumā šī iecere cieta pamatīgu sakāvi, Lindermans pauda uzskatu, ka viņa mērķis esot sasniegts.
Lindermans vairākkārt rīkojis un piedalījies dažādās protesta akcijās. Latvijas Ģenerālprokuratūra viņu savulaik izsludināja starptautiskā meklēšanā, apsūdzot par aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu un mainīt valsts iekārtu. Tāpat Lindermans tika apsūdzēts par trotila glabāšanu. Viņš vairākus gadus uzturējās Krievijā, taču tur tika aizturēts un izdots Latvijai.
Vēlāk pret Lindermanu sāktā krimināllieta daļā par aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu tika izbeigta, bet par neatļautu sprāgstvielu glabāšanu tiesa viņu attaisnoja.
Pārmetumi par pārkāpumiem partijas "13.janvāra kustība" reģistrēšanā esot safabricēti un vērtējami kā atriebība un vēlme nepieļaut partijas dalību vēlēšanās, uzskata partijas līderis, krievu tiesību aktīvists Vladimirs Lindermans.
Lindermans aģentūrai LETA pauda viedokli, ka šī lieta tikusi safabricēta tāpat, kā kādreizējā krimināllieta pret viņu. Lindermans uzskata, ka tā esot atriebība personīgi viņam, kā arī atriebība par iepriekš notikušo referendumu par krievu valodas statusu, tāpat tas esot saistīts ar vēlmi neļaut piedalīties viņa partijai vēlēšanās.
Viņš gan ir pārliecināts, ka šīs notikums nebūs šķērslis, lai piedalītos vēlēšanās. Ja notiktu tiesa, pēc Lindermana domām, viņš tajā uzvarētu, tāpat kā visos iepriekšējos gadījumos.
Lindermans arī norāda, ka Uzņēmumu reģistrs varētu pārskatīt 2010.gada janvārī pieņemto lēmumu par partijas "13.janvāra kustība" reģistrēšanu, ja kāds vērsīsies tiesā. Savukārt, ja tiesa notiks, Lindermans ir pārliecināts, ka lēmumus būs viņam labvēlīgs.