Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) uzskata, ka turpmāk lielie iepirkumu konkursu nolikumi un līgumi būtu jāvērtē valdībai.
Šāds secinājums valdības vadītājam radies pēc neveiksmīgā sarunu rezultāta par vilcienu iepirkumu starp Latvijas uzņēmumu "Pasažieru vilciens" un Spānijas uzņēmumu "Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles S.A.".
"Šajā gadījumā gan konkursu nolikumu gan līgumi būtu jāvērtē valdībai, lai nepieļautu šādas situācijas atkārtošanos, ka "Pasažieru vilciens" sagatavoja nolikumu un piedāvāja parakstīt līgumu, kas neatbilda nolikumam," žurnālistiem pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu sacīja valdības vadītājs.
Savukārt Bērziņš, komentējot sarunu rezultātu, atzina, ka viņam informācija par to ir skopa.
"Cik sapratu, ka secinājums ir tāds, ka jārīko jauns konkurss. Ja viņš tiešām atbilstu esošajām vajadzībām un nebūtu kaut kādi ilgtermiņa brīnumi iekšā, tad tas ir normāls attīstības variants," sacīja prezidents.
Jau ziņots, ka vakar vakarā nav panākta vienošanās par jaunu vilcienu iegādi starp AS "Pasažieru vilciens" (PV) un Spānijas uzņēmumu "Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles S.A.".
Vērienīgāko iepirkuma konkursu Latvijā PV izsludināja 2009.gada decembra sākumā. 2011.gada martā Eiropas Komisija apstiprināja ES Kohēzijas fonda (KF) lielo satiksmes nozares projektu par Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmas modernizāciju un dīzeļvilcienu ritošā sastāva atjaunošanu, un no projekta kopējām izmaksām KF finansējums ir 100 miljoni latu.
Jauno 34 elektrovilcienu un septiņu dīzeļvilcienu iepirkuma iegādes kopējās izmaksas tika plānotas 144 miljonu latu apmērā, no kuriem ES fondu finansējums būs 100 miljoni latu, bet PV līdzfinansējums šī projekta īstenošanai būs 44 miljoni latu. Savukārt otra līguma daļa paredzēja šo vilcienu uzturēšanu 30 gadu periodā. Kopumā līguma vērtība bija 610,76 miljoni eiro (429,24 miljoni latu). Jaunajiem vilcieniem bija jābūt saražotiem līdz 2015.gada augustam.
Dombrovskis iepriekš uzsvēris, ka nevar pieļaut risku, ka PV un CAF noslēdz tādu līgumu, kura dēļ tiks veikta finanšu korekcija un Latvija daļēji vai pilnībā nesaņems Kohēzijas fonda līdzekļus. Premjers atgādināja, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas norādēm jau iepriekšējā līguma variantā, kurš tika piedāvāts CAF, bija novirzes no iepirkuma objekta prasībām. Ja šī situācija netiks mainīta, tad tiks piemērota finanšu korekcija un Latvija daļēji vai pilnībā nesaņems ES Kohēzijas fonda līdzekļus.