UNESCO Latvijas Nacionālā komisija 2013.gadā iesniegšanai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā gatavos Grobiņas senkapus un apmetnes, informēja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāra Dagnija Baltiņa.
Grobiņas senkapi un apmetnes iekļausies transnacionālā seriālā nominācijā "Vikingu laika pieminekļi un vietas", kurā kopumā iesaistījušās vairākas valstis.
Transnacionālo seriālo nomināciju "Vikingu laika pieminekļi un vietas" ir sagatavojušas sešas dalībvalstis, un tā ietver astoņas komponentes teritorijā no Ziemeļatlantijas līdz Baltijas jūrai. Starp tūkstošiem 8.gadsimta līdz 12.gadsimta vikingu laika kultūras mantojuma vietām astoņi nominētie objekti ir nozīmīgākie piemēri, kas atspoguļo agrīnās jūras kultūras plašo daudzveidību.
Nominācijas dalībvalstis ir Islande, Zviedrija, Dānija, Vācija, Latvija un Norvēģija.
"Vikingu laika pieminekļi un vietas" komponentes pārstāv plašu Vikingu kultūras materiālo liecību klāstu - senkapus, apmetnes un tirdzniecības centrus, aizsardzības sistēmas un pulcēšanās vietas. Kopīgi tās iemieso Vikingu laika būtību, atspoguļo jūras kultūras iezīmes, to transformāciju un simbolisko nozīmi mūsdienās.
Grobiņas senkapi un apmetnes pieteikums Pasaules mantojuma sarakstam vikingu laika pieminekļu sadaļā ir svarīgs notikums ne tikai Grobiņai, bet arī visai Kurzemei un Latvijai. Senkapi ir viena no interesantajām vietām Grobiņā, pilsētā, kas ir senākā rakstos minētā apdzīvotā vieta Latvijas teritorijā. Savukārt pirmās liecības par cilvēku šajā teritorijā datētas ar laiku no 2000.gada līdz 2500.gadam pirms Kristus, tas ir 20 līdz 25 gadus vecas sievietes apbedījums Atkalnu kapulaukā.
Bez Atkalnu kapulauka, kas atrodas pie "Atkalnu" mājām, Grobiņā atrodas Priediena Ālandes upes krastā un Rudzukalna kapulauks pie "Smukuma" mājām. Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka jau 4.gadsimtā pie Ālandes upes un Liepājas ezera, kas senāk bijis tuvāk Grobiņai, atradusies apmetne. Kapulauku pētījumi rāda, ka tur dzīvojuši gan kurši, gan skandināvu tautas.