Šodien publiskotais tiesībsarga Jura Jansona atzinums, kurā norādīts uz nelikumīgu piekļuvi slepkavas un izvarotāja Staņislava Rogaļova krimināllietas materiāliem, no juridiskā viedokļa ir "tukšs papīrs" bez atsauces uz jebkādiem likumiem, uzskata advokāts Andris Grūtups, kurš grāmatā "Maniaks" aprakstījis Rogaļova tiesas prāvu, atsevišķu upuru vārdus atstājot nemainītus.
Grūtups aģentūrai LETA pauda neizpratni par to, kāpēc šāds atzinums parādījies tieši tagad. Advokātam esot aizdomas, ka tas saistāms ar viņa principiālo pozīciju ebreju jautājumā. Tomēr Grūtups atturējās konkretizēt, kurš tajā varētu būt ieinteresēts. Viņš teica, lai lasītājs pats par to spriež.
Vaicāts, vai tiešām Rogaļova lietas materiāliem piekļuvis nelikumīgi, kā uz to atzinumā norādījis tiesībsargs, Grūtups aģentūrai LETA atbildēja: "Kas par niekiem!" Advokāts sacīja, ka visu savu vēsturisko grāmatu tapšanas gaitā ir rakstījis vairākus pieprasījumus iestādēm, vēloties iegūt informāciju un izziņas no dažādiem arhīviem, un grāmatu rakstīšanas laikā viņš pabijis pat Federālā drošības dienesta arhīvā Krievijā.
Arī, lai piekļūtu Rogaļova lietai, Grūtups rakstījis pieprasījumu Augstākajai tiesai, kura šo atļauju devusi. Advokāts pauda pārliecību, ka konkrētajā lietā pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados spriedums pasludināts publiski un tā tajā rakstītais ir kļuvis par publiskiem datiem.
Savu grāmatu Grūtups esot rakstījis, balstoties uz faktiem, kas norādīti spriedumā. Aģentūrai LETA Grūtups arī uzsvēra, ka nav atkāpies no iepriekš paustās nostājas, proti, advokāts uzskata, ka, nemainot upuru vārdus, viņš nav aizskāris šo personu cilvēktiesības.
Kā ziņots, tiesībsargs Jansons pārbaudes lietā secinājis, ka Grūtupam ir bijusi dota nelikumīga iespēja iepazīties ar tā saucamās Rogaļova krimināllietas materiāliem, kas novedis pie cietušo cilvēktiesību un privātās dzīves aizskāruma grāmatā "Maniaks".
Kā aģentūru LETA informēja Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa, krimināllietas materiālu detalizēta publiskošana, nenodrošinot cietušo privātās dzīves neaizskaramību, ir rupjš cilvēktiesību pārkāpums. Grūtupa literārajā darbā "Maniaks" ar seksuālo vardarbību saistītu pārdzīvojumu publiskošanā nav nodrošināta atainotās personas anonimitāte un lielāka privātās dzīves aizsardzība salīdzinājumā ar mākslinieciskās izteiksmes un vārda brīvību.
"Ar personas privāto dzīvi saistītu faktu un personas datu publiskošana var būt attaisnojama tikai gadījumos, ja sabiedrības tiesībām uz informācijas pieejamību ir lielāka nozīme nekā personai garantētajām tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību. Grāmatas "Maniaks" autors, aprakstot vēsturisku personu un detalizētu noziegumu pastrādāšanas apstākļus, tostarp dzimumnoziegumos cietušās personas, ar mērķi panākt lielāku ticamības un klātbūtnes efektu, nesamērīgi publiskoja sensitīva rakstura informāciju par reālām, identificējamām un dzīvi palikušām cietušām personām," uzskata Jansons.
Piekļuve Rogaļova krimināllietas materiāliem bijusi personām, kurām likums to neparedz, pārbaudē secinājis tiesībsargs.
Tiesībsarga birojs sāka pārbaudi, jo bija saņēmis sūdzību par to, ka Grūtupa grāmatā "Maniaks" ir publiskoti slēgtā tiesas sēdē izskatīti materiāli, pārkāpjot cietušās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kā arī aizskarot viņas cieņu un godu.
Kā skaidroja Siliņa, tiesībsargs par savā atzinumā norādītajiem secinājumiem informēs Augstāko tiesu, Saeimas Juridisko komisiju un Saimes Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju. Tiesībsarga atzinums ir rekomendējošs, savukārt tiesu vara Latvijā ir neatkarīga, tas nozīmē, ka tiesībsarga atzinums tiesai nav saistošs. Civiltiesiskā strīdā cietusī puse var tiesībsarga atzinumu izmantot kā pierādījumu, un tiesas ziņā ir vērtēt tiesībsarga atzinumā norādītos secinājumus.
Kā ziņots, sieviete pirms dažiem gadiem vērsās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar prasību pret Grūtupu un laikraksta "Latvijas Avīze" izdevēju "Lauku Avīze", lūdzot piedzīt 50 000 latu morālā kaitējuma kompensāciju, jo autors, grāmatā "Maniaks" aprakstot Rogaļova krimināllietu, aprakstījis viņa nodarījumus un nav mainījis konkrētās sievietes vārdu, kas viņai nodarījis morālo kaitējumu un radījis ciešanas. Tiesa prasību šā gada 22.februārī noraidīja.
Kā aģentūra LETA uzzināja tiesā, prasītāja par šā gada 22.februāra spriedumu laikus bija iesniegusi apelācijas sūdzību, taču tā līdz aprīļa beigām bija atstāta bez virzības. Kā iemesls tika minēts jautājums par valsts nodevas samaksu, kas jūnija sākumā tika atrisināts, sievietes apelācijas sūdzība par viņas interesēm nelabvēlīgo spriedumu pieņemta un nosūtīta izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā apelācijas kārtībā. Apgabaltiesa lietu skatīs 2013.gada 25.februārī plkst.10.
Ne Grūtups, ne "Latvijas Avīzes" izdevējs prasību neatzīst.