82% Latvijā ieslodzīto ārvalstnieku neizjūt nevienlīdzīgu attieksmi pret sevi, secināts pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) pasūtījuma veiktajā pētījumā "Ieslodzīto ārvalstnieku stāvoklis Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ieslodzījuma vietās".
Apkopojot visās trīs Baltijas valstīs aptaujāto ieslodzīto ārvalstnieku atbildes, tika noskaidrots, ka visvairāk jeb 54% respondentu atšķirīgu attieksmi pret sevi izjūt Igaunijas ieslodzījuma vietās, tai seko Lietuva, kurā nevienlīdzīgu attieksmi pret sevi izjūt 43% ieslodzīto ārvalstnieku, bet vismazāk - 16% ieslodzīto ārvalstnieku - nevienlīdzīgu attieksmi pret sevi izjūt Latvijā.
Kā nevienlīdzīgas attieksmes paudējus ieslodzītie ārvalstnieki norāda cietumu personālu un kādu citu iemeslu, zem kura, iespējams, varētu slēpties arī neapmierinātība ar citu valsts institūciju attieksmi pret viņiem.
Līdzīgi jautājumi tika uzdoti arī visu trīs Baltijas valstu cietumu personālam izdalītajās anketās, un personāls pārliecinoši norādīja, ka citāda jeb nevienlīdzīga attieksme pret ieslodzītajiem ārvalstniekiem var izpausties no citu ieslodzīto puses, savukārt ne tik ļoti pamanīta - no strādājošā personāla puses.
Latvijas cietumu darbinieku atbildēs atšķirīga attieksme pret ieslodzītajiem ārvalstniekiem tika konstatēta 15% gadījumu, tātad paši cietumu darbinieki šo nevienlīdzīgo attieksmi atzina.
Aptaujātajiem cietumu darbiniekiem Igaunijā, Lietuvā un Latvijā lielākās grūtības darbā ar ieslodzītajiem ārvalstniekiem sagādā valodas barjera. Uz to norāda 61% līdz 76% aptaujāto respondentu. Samērā liels personāla īpatsvars - 16% līdz 20% - norādījuši uz atšķirībām kultūrā un tradīcijās.
Atbildot uz jautājumu, vai Igaunijas, Lietuvas, Latvijas ieslodzījuma vietu darbiniekiem ir pietiekamas zināšanas un iemaņas darbā ar ārvalstu ieslodzītajiem, negatīvu atbildi sniedza 21% respondentu Igaunijā un attiecīgi 33% un 32% respondentu Lietuvā un Latvijā.
Kā problēmjautājumu un ieteikumu darba uzlabošanai ar ieslodzītajiem ārvalstniekiem respondenti norādīja to, ka Latvijā nav iespēju mācīties skolā, ja nav personas koda - ar to tiekot ierobežotas izglītības iespējas.
Vairums ārvalstnieku visās trīs Baltijas valstīs cietumā ir nonākuši uz termiņu no viena līdz trīs gadiem. Toties Latvijā divreiz vairāk nekā Lietuvā un Igaunijā ir tādu ieslodzīto ārvalstnieku, kuru cietumsoda termiņš ir ilgāks par desmit gadiem.
Minētais pētījums bija pirmā aktivitāte Eiropas Komisijas līdzfinansētajā projektā "Informācijas un labās prakses apmaiņa darbā ar ieslodzītajiem ārvalstniekiem". Pētījuma mērķis bija noskaidrot iespējamās problēmas, ar kurām ikdienā saskaras ieslodzījuma vietās esošie ārvalstnieki un cietumu darbinieki.
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas cietumos ieslodzītie ārvalstnieki, kā arī šo cietumu darbinieki atbildēja uz vairākiem jautājumiem. Pētījumā tika aptaujāti 78 Igaunijā ieslodzītie, 63 Lietuvā ieslodzītie un 43 Latvijā ieslodzītie, kā arī 89 Igaunijas, 63 Lietuvas un 89 Latvijas cietumu darbinieki.