Eiropas Parlamenta (EP) jaunākais priekšlikums saistībā ar tiešmaksājumiem, iesakot noteikt maksājumu 65% no vidējā Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumu līmeņa, radījis vilšanos zemnieku organizācijās, jo neatbilst Baltijas zemnieku prasībām, biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja organizāciju vadītāji.
Kā ziņots, ar EP Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas sagatavoto priekšlikuma projektu tiktu nodrošināts, ka katrai ES dalībvalstij tiešo maksājumu apjoms būtu ne mazāks par 65% no ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa jeb 176 eiro (123,69 lati).
"Mēs esam vīlušies! Mūs neapmierina EP deputāta Luisa Manuela Kapulas Santoša priekšlikums. Tas paredz tikai 65% no vidējā maksājuma lieluma par hektāru. Līdz šim esam skaidri pauduši savu nostāju un pastāvam uz vienlīdzīgu konkurenci. Negrasāmies atkāpties no savas nostājas, ka zemākais maksājumu slieksnis nedrīkst būt mazāks par 80% no vidējā ES atbalsta līmeņa," norādīja biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.
Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes vadītājs Edgars Treibergs atzina, ka priekšlikums ir zināms panākums, tomēr no iepriekšējām prasībām zemnieki neatkāpsies.
"Pozitīva ziņa, kas parāda - EP tomēr rēķinās ar jauno valstu lauksaimnieku pozīciju un ir gatavi kompromisiem. Tomēr tas arī ir signāls, ka Baltijas lauksaimniekiem ir jāturpina pārliecināt Eiropu, ka prasām vienlīdzīgu konkurenci un taisnīgu attieksmi un neatkāpsimies no savas pozīcijas. Ir jāturpina aktīvs darbs ar savu valstu atbildīgajām amatpersonām un pārstāvjiem Briselē. Jāturpina pārliecināt pārējo ES dalībvalstu pārstāvji, ka šis jaunais priekšlikums nav taisnīgs un neveicina godīgu konkurenci ES vienotajā tirgū," sacīja Treibergs.
Kā ziņots, 19.jūnijā EP Lauksaimniecības komitejā pirmo reizi oficiāli prezentēs kopējās lauksaimniecības politikas reformas izstrādātos priekšlikumus, kurus sagatavojis atbildīgais ziņotājs Sociālistu grupas pārstāvis Luiss Manuels Kapulas Santošs no Portugāles.
Viņš ierosinās noteikt, ka turpmāk neviens Eiropas zemnieks nedrīkstēs saņemt mazāk par 65% no vidējā maksājuma lieluma par hektāru jeb 176 eiro (123,69 latus) par hektāru. Šāds priekšlikums nozīmē, ka turpmākajos septiņos gados Latvijas zemnieki saņemtu par 270 miljoniem eiro (189,76 miljoniem latu) vairāk, nekā bija paredzēts Eiropas Komisijas (EK) iesniegtajā lauksaimniecības budžeta priekšlikumā. EK piedāvāja septiņos gados izlīdzināt tiešmaksājumus līdz 54% no vidējā maksājumu līmeņa, proti, maksāt vismaz 144 eiro (101,2 latus) par hektāru.
Tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī Eiropas Savienībā, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.