Valsts policija samaksājusi līzinga kompānijai divreiz lielāku summu par nomas automašīnu izpirkšanu, nekā sākotnēji bijis pielīgts. Darījuma kārtotājam no policijas puses jārēķinās kā minimums ar dienesta izmeklēšanu, bet policija mēģina naudu atgūt, ziņo Latvijas televīzijas raidījums ''De facto''.
Aizvadītā gada nogalē Valsts policijai beidzās iepriekšējie, 2006.gadā noslēgtie nomas līgumi. Policija nolēma izpirkt virkni automašīnu, un to vidū ir 17 automašīnas ''Volvo S60'', kuras policija nomāja no ''DNB līzings''. Izrādās, ka policija par šiem ''Volvo'' markas automobiļiem krietni pārmaksājusi. Tas atklāts februārī, vairākus mēnešus pēc darījuma. Tas sakrīt ar laiku, kad policijas finanšu dokumentus pārbaudījusi arī Valsts kontrole. Tā pieprasījusi papildu skaidrojumu, kā radusies šāda neadekvāta pirkuma summa. Bet policija sapratusi, ka ieviesusies kļūda, kas tās budžetam izmaksājusi apmēram 50 000 eiro (35 000 lati).
Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis martā devis rīkojumu Iekšējās drošības birojam sākt pārbaudi. Līgumi un maksājuma dokumenti ir akceptēti visdažādākajos līmeņos. Dienesta izmeklēšanā skaidros, vai tā bijusi kļūda vai pat apzināta rīcība, kas tālāk jau jāvērtē ne vairs disciplinārlietas ietvaros.
2006.gadā, rīkojot auto iegādes konkursu, viens no vērtēšanas kritērijiem bija arī automašīnu atlikusī vērtība nomas perioda beigās. ''Volvo S60'' tā bija 2387,86 eiro. Līgums ļāva policijai nomas termiņa beigās automašīnas atpirkt. Nosacījums bija, ka līzinga kompānija nedrīkst prasīt par mašīnu vairāk, nekā iepirkumā piedāvātā mašīnas atlikusī vērtība. Tomēr pērn novembrī noslēgtajā policijas un bankas darījumā figurē divreiz lielāka summa - 4760,36 eiro par katru auto. Kad policija kļūdu atradusi, tā sākusi sarunas ar līzinga kompāniju, cerot naudu atgūt.
Dienesta izmeklēšana ilgs visu aprīli. Tai tad arī vajadzētu noskaidrot, kura bijusi tā amatpersona, kas vieglprātīgi vai varbūt apzināti akceptēja bankas rēķinus.
''DNB līzings'' no savas puses atteicās ''de facto'' komentēt, kā radusies pārdoto automašīnu cena, aizbildinoties ar bankas un klienta attiecībām. Bankas sabiedrisko attiecību vadītāja Teika Lapsa raksta: ''Jebkuras bankas klientu konfidencialitāti sargā Kredītiestāžu likums, turklāt ņemot vērā, ka šajā gadījumā Valsts policija iegādājās operatīvos transportlīdzekļus, informācija par šo iegādi ir klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija.''
Tomēr "de facto'' kļuvis zināms, ka banka nesen vēstulē policijai paudusi pārliecību, ka ''DNB līzings'' bija tiesīgs noteikt mašīnu cenu, un, viņuprāt, pirkuma līgumā nemaz neesot noteikta automašīnu cenas noteikšanas kārtība. Policija nav tik noslēpumaina. Tā atklāj vairāk detaļu, un atzīmē, ka vaina jāmeklē abās pusēs. Jo ne tikai policijas amatpersonas akceptēja dubultu samaksu par 17 automobiļiem, bet arī banka ir pārkāpusi sākotnējo vienošanos un izrakstījusi nepareizu rēķinu. Policija cer, ka nenonāks līdz tiesas iesaistīšanai, lai atgūtu līdzekļus.
“Esam sākusi dialogu ar komersantu, tiksimies, runāsim, arī viņi pašreiz pēta šos līguma nosacījumus,'' norāda Ķuzis. Viņš ''de facto'' atzīst, ka cilvēki, kuri policijā savulaik strādāja ar šiem līgumiem, ir nomainījušies. Viņaprāt, ir dažādi apstākļi, kas bijuši par pamatu dīvaino skaitļu esamībai. Turklāt daudzviet bijusi nekonsekvence, uzrādot skaitļus gan eiro, gan latos, citur summas minētas ar pievienotās vērtības nodokli, citur bez.
Piecu gadu garumā policija par šiem ''Volvo'' markas automobiļiem ik mēnesi maksājusi nomu vairāk nekā 800 latu. Kopā ar degvielu izdevumi par vienu mašīnu mēnesī pārsnieguši pat 1100 latus.