Valsts prezidenta darba telpas atradīsies Melngalvju namā

Kamēr Rīgas pils tiks remontēta, Valsts prezidenta Andra Bērziņa darba telpas atradīsies Melngalvju namā, šodien nolēma valdība.

Melngalvju namā ir iespējams nodrošināt telpas reprezentatīvām vajadzībām - 543 kvadrātmetrus, telpas Valsts prezidenta apsardzes vajadzībām - 350 kvadrātmetrus - un telpas Valsts prezidenta un Kancelejas darba vajadzībām - 2792 kvadrātmetrus.

Pārvākšanās sāksies augustā.

Valdībā izskatītais ziņojums liecina, ka starp vērtētajiem telpu variantiem bijusi arī ēka Raiņa bulvārī 7, Rīgā, kura līdz 2011.gada 31.augustam bija iznomāta ASV vēstniecībai Latvijā. Tāpat prezidenta kancelejas pagaidu izvietošana tika vērtēta Valsts prezidenta vasaras rezidencē Jūrmalā.

Melngalvju namu kā piemērotākās un finansiāli izdevīgākās telpas izvēlējās iepriekš īpaši izveidota darba komisija, kas norādīja, ka šis bijis ekonomiski visizdevīgākais vairiants.

Melngalvju nama telpu pielāgošana Valsts prezidenta drošības un prezidenta kancelejas darba prasībām izmaksās 95 000 latu. Provizoriski aplēsts, ka kancelejas un Militārās policijas pagaidu telpu nomas maksas izdevumi no 2012.-2015.gadam veidos 230 059 latus, savukārt pārcelšanās izdevumi tiek plānoti 15 000 latu apmērā. Šie tēriņi jau ir paredzēti kancelejas budžetā.

Lai veiktu pārcelšanos uz Melngalvju namu, valstij vēl būs jānoslēdz nepieciešamās vienošanās ar Rīgas domi.

Rīgas pils goda sardze nestāvēs pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa pagaidu darba telpām Melngalvju namā, sacīja prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne.

"Goda sardzes vēsturiskā piederība ir saistīta ar Rīgas pils goda sardzes funkciju, un tādēļ tās novietošana pie citas ēkas nav pamatota," sacīja Krapāne.

Pagaidām zināms, ka uz Melngalvju namu līdz ar kanceleju nedosies Rīgas pils interjerā redzamie priekšmeti un mēbeles, jo tie ir aizlienēti no muzejiem un nevar tikt pārvietoti uz pagaidu rezidences telpām.

Krapāne solīja, ka kancelejas pārvākšanās grafiks tiks organizēts tā, lai Valsts prezidenta darbs netiktu traucēts.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais