Policistiem, kuri nodrošināja skrējienu "Sirdspuksti Baltijai", samaksās par virsstundām

Policisti, kuri nodrošināja kārtību vienotības skrējienā "Sirdspuksti Baltijai", saņems samaksu par virsstundu darbu.

Šodien valdība apstiprināja Iekšlietu ministrijas rīkojuma projektu par papildus līdzekļu piešķiršanu Valsts policijai no neparedzētiem gadījumiem domātajiem līdzekļiem, kas ir nepieciešami policistu virsstundu darba apmaksai par kārtības nodrošināšanu vienotības skrējiena laikā „Sirdspuksti Baltijai”.

Valdības rīkojumā uzdots Finanšu ministrijai no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Valsts policijai 12 848 latus, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu pasākumā ,,Sirdspuksti Baltijai” 2009.gada 23.augustā, nra.lv informēja Iekšlietu ministrijas Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas vadītāja Sintija Virse.

Jau vēstīts, ka Baltijas ceļa 20.gadskārtai veltītais pasākums šovasar pulcējis aptuveni 50 tūkstošus dalībnieku un vēl tikpat skatītāju, tāpēc šī nacionāli nozīmīgā pasākuma sabiedriskās kārtības nodrošināšanai bija jāiesaista vairāk nekā 300 policistu, kuri strādāja virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika. Ņemot vērā, ka Valsts policijai šogad būtiski samazinātajā budžetā naudas šo virsstundu apmaksai nebija, tad nepieciešamo finansējumu Iekšlietu ministrija lūdza piešķirt no neparedzētiem gadījumiem domātajiem budžeta līdzekļiem.

Atzīmējot Baltijas ceļa 20.gadadienu, 23.augustā Latvija, Lietuva un Igaunija atjaunoja Baltijas ceļu vairāk nekā 600 kilometru garā tautas skrējienā. Skrējiens notika no diviem starta punktiem Tallinā un Viļņā, bet noslēdzās Rīgā, pie Brīvības pieminekļa.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais