Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz kabeļtelevīziju operatoriem savā programmu piedāvājumā ietvert attiecīgajā teritorijā strādājošo reģionālo vai vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu radīto saturu, ja tie būs izteikuši šādu vēlmi, pašreizējā redakcijā nav īstenojumi un būtiski kaitē uzņēmējdarbībai, aģentūrai BNS pavēstīja telekomunikāciju operatora IZZI pārstāvji.
IZZI valdes locekle Sandra Kraujiņa norādīja, ka pašreizējā likumprojekta redakcija ir neskaidra un nav precizētas iesaistīto pušu tiesības un pienākumi. "Šā iemesla dēļ likumprojekts pašlaik nav īstenojams dzīvē. Ideja ir realizējama, ieviešot skaidrību vairākos būtiskos punktos, pirmkārt, atrunājot signāla piegādes un izmaksas jautājumus, otrkārt, precizējot kanālu satura un kvalitātes atbilstību," viņa uzsvēra.
Kompānijā atzina, ka ir būtiski, lai likumā tiktu precizēts, ka vietējie un reģionālie televīzijas kanāli ir atbildīgi par signāla piegādi operatora kabeļtīkla galvasstacijā un pašas televīzijas sedz visas izmaksas, kas saistītas ar šā signāla piegādi līdz operatora noteiktajam signāla saņemšanas punktam. Pašlaik likums noteic, ka kabeļtelevīzijas operatoriem obligāti par saviem līdzekļiem jānodrošina nacionālo kanālu apraide. Turklāt atšķirībā no elektronisko sakaru sniedzēja "Lattelecom" kabeļtelevīzijas operatori nevar iekasēt samaksu no televīzijām par šo apraidi. Uzliekot par pienākumu arī citu kanālu apraidi, tiek būtiski kaitēts komercdarbībai.
"Tīri objektīvi vērtējot tirgu, izstrādātie grozījumi pašlaik būtiski kaitē kabeļoperatoru uzņēmējdarbībai. Kad reģionālās televīzijas pameta analogo apraidi, kabeļoperatori to vietā iekļāva citus kanālus, par kuru pārraides tiesībām tiek maksāts kanāla tiesību īpašniekam. Tādējādi lielākoties kabeļoperatoru rīcībā nemaz nav brīvu frekvenču, ko piešķirt vietējām un reģionālajām televīzijām. Turklāt šo kanālu tiesību īpašnieki pieprasa nepārtrauktu iegādātā kanāla pārraidi, ko mēs nevaram vienpersoniski pārtraukt, nepārkāpjot līguma noteikumus un nemaksājot soda naudas," paskaidroja Kraujiņa.
IZZI arī uzskata, ka nozīmīgs ir jautājums arī par reģionālo un vietējo televīziju saturu un to kvalitāti. Ja kabeļtelevīzijas operatori, nomaksājot soda naudas, atsakās no līdzšinējām programmām un atbrīvo frekvences vietējām televīzijām, no uzņēmējdarbības viedokļa raugoties, nav loģiski pārraidīt saturu, kas paredzēts vien pāris stundām dienā, turklāt nereti sastāv no prezentāciju materiāliem un vietējiem sludinājumiem.
Kompānijas pārstāvji norādīja, ka vietējām un reģionālajām televīzijām ir iespēja pārraidīt savu saturu LTV, kā arī savulaik tika piedāvāti citi risinājumi, piemēram, Latvijas ziņu kanāls vai TV24. Turklāt, ja viss notiek uz normāliem komercprakses principiem, kabeļtelevīzijas operatori un vietējās televīzijas var vienoties par savstarpēji izdevīgiem nosacījumiem. Jau pašlaik IZZI savā piedāvājumā ir iekļāvis vairākas reģionālās televīzijas.
"Šī ir kārtējā reize, kad valdība un ministrija nav konsultējušās ar tirgus spēlētājiem par likumprojekta izveidi, īsti neapzinoties sekas, kā izmaiņas ietekmēs tirgu. Tas var atstāt būtisku iespaidu gan uz kabeļtelevīzijas operatoru komercdarbību, gan uz visu nozares spēlētāju biznesa rentabilitāti," atzina Kraujiņa.
Pēc viņas teiktā, grozījumi likumā skaidri nenorāda, uz ko īsti attiecināmas šīs normas. Lai nekropļotu tirgu un tajā pastāvošo konkurenci, izmaiņas likumā ir skaidri jāatrunā un jāattiecina uz visiem tirgus spēlētājiem, arī uz virszemes apraidi, kurai būtu jābūt primārai platformai šīs iniciatīvas nodrošināšanā, īpaši ņemot vērā faktu, ka valstī ir reģioni, kuros kabeļtelevīzijas nemaz nav pieejamas.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka SM izstrādātie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā 1.decembrī tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Lai sagatavotie grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāpieņem valdībā un Saeimā.