Konceptuāli vienojas par papildu budžeta konsolidāciju vairāk kā 20 miljoniem latu
Reformu vadības grupa pirmdien konceptuāli vienojusies par papildu nākamā gada budžeta konsolidācijas pasākumiem nedaudz vairāk kā 20 miljonu latu apmērā, žurnālistiem pēc grupas sēdes pastāstīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Viņš sacīja, ka panākta vienošanās par papildu pasākumiem attiecībā uz azartspēļu nodokli, finanšu sektora stabilitātes nodevu, kā arī precīzāk novērtēta nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņu ietekme uz 2012.gada budžetu. Tāpat noteikti atsevišķi ierobežojumi attiecībā uz atvaļinājuma pabalstiem.
Premjers precizēja, ka šie pasākumi nav vienīgie – paredzēti vēl citi, taču plašāku informāciju par tiem sniegs otrdien, 15.novembrī, pēc valdības sēdes.
Tāpat Dombrovskis minēja, ka, pēc jaunākajiem Finanšu ministrijas aprēķiniem, konsolidācijas pasākumu, par kuriem valdība jau iepriekš vienojusies, fiskālā ietekme ir 126 miljoni latu.
Valdība otrdien turpinās darbu pie budžeta sagatavošanas, un paralēli arī norit sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem. Atbildot uz jautājumu, kad valdība ar aizdevējiem varētu panākt galīgo vienošanos, Dombrovskis atzina, ka "tas ir tuvāko dienu jautājums".
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone žurnālistiem pēc sēdes uzsvēra, ka konfederācija valdību turēja pie vārda par nodokļu un nodevu nepalielināšanu, un tas noticis par 90% tāpēc, ka azartspēlēm likmi plānots nedaudz paaugstināt.
Tāpat Meņģelsone norādīja, ka LDDK sēdē uzsvēra vidēja termiņa strukturālo reformu programmas nepieciešamību, jo uzņēmējiem ir jābūt pārliecībai, ka šī valsts tiek pārvaldīta ar konkrētu redzējumu vismaz trīs gadus uz priekšu. "Mēs esam par strukturālajām reformām, bet tām jābūt vērstām uz attīstību un ietaupījumu, jo tas, ka mēs joprojām kurinām divus kamīnus vienā telpā, īsti pareizi nav," viņa teica.
Pēc LDDK ģenerāldirektores sacītā, nākamajā Reformu vadības grupas sēdē iecerēts runāt par valsts funkcijām, kuras var deleģēt privātajam biznesam un to, kā konsolidēt daudzos plānošanas dokumentus.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš žurnālistiem pastāstīja, ka atsevišķiem budžeta konsolidācijas pasākumiem uzņēmēji nevar piekrist. "Lielākais uztraukums ir attiecībā uz finanšu stabilitātes nodevu. Skaidrs, ka šo summu vienalga uzņemsies bizness," viņš norādīja.
Jau ziņots, ka valdība pašlaik strādā pie nākamā gada valsts budžeta projekta.
Reformu vadības grupa izveidota 2009.gada jūlijā, lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību valsts budžeta izstrādē, reformu īstenošanā un citu valstij nozīmīgu lēmumu pieņemšanā. Reformu vadības grupā piedalās pārstāvji no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Finanšu ministrijas, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Valsts kancelejas.