Andžāne:Ja Vīganta neapstiprināšana amatā AT patiešām ir atriebība, tad tas ir negodīgi

Ja Saeimas lēmums Augstākās tiesas (AT) tiesneša amatā neapstiprināt Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi Māri Vīgantu ir atriebība tiesnesim par kādām konkrētām lietām, tad tas "patiešām ir ļoti negodīgi", uzskata Latvijas tiesnešu biedrības (LTB) priekšsēdētāja un Bauskas rajona tiesas vadītāja Iveta Andžāne.

Andžāne uzsvēra, ka tikai no medijiem uzzinājusi, ka Vīganta vārds tiek saistīts ar lēmuma pieņemšanu par Ventspils mēru Aivaru Lembergu, turklāt viņas rīcībā nav informācijas, kāda acīmredzot ir Administratīvi tiesnešu biedrībai, kura šodien pauda viedokli, ka Saeimas lēmums Vīganta jautājumā vērtējams kā atriebība.

Andžāne atzīmēja, ka viņai nav saprotami un nav arī pietiekami izskaidroti iemesli, kāpēc un kuri deputāti balsojuši pret Vīganta apstiprināšanu.

Viņa pieļāva, ka šie iemesli, visticamāk, bijuši personiski un subjektīvi, nevis objektīvi, jo Vīganta apstiprināšanai AT tiesneša amatā saņemti pozitīvi Tiensešu kvalifikācijas kolēģijas un Saeimas Juridiskās komisijas atzinumi.

Andžāne atgādināja pērnā gada situāciju, kad Saeima nobalsoja pret Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšsēdētājas Velgas Gailītes apstiprināšanu amatā augstāka līmeņa tiesā - apgabaltiesā, sakot, ka arī toreiz nav bijuši skaidri balsojuma iemesli, jo tie netiekot izskaidroti.

LTB priekšsēdētāja pieļāva, ka nav izslēgta iespēja tiesnesi atkārtoti virzīt apstiprināšanai amatā AT, taču, pēc viņas domām, cilvēciski maz ticams, ka pats tiesnesis vēlreiz var vēlēties iziet šo loku. Tāpat tas atkarīgs no likuma regulējuma, proti, vai parlaments var vēlreiz skatīt minēto jautājumu.

LTB vadītāja atzīmēja, ka viņa par Saeimas lēmumu var paust tikai savu viedokli, jo jautājums nav skatīts biedrības sēdē.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Mužniece (TP) aģentūrai LETA norādīja, ka ar Saeimas balsojumu jautājums par Vīganta apstiprināšanu AT tiesneša amatā "patlaban ir izsmelts". Ja atbildīgās institūcijas uzskatīs par vajadzīgu atkārtoti virzīt viņa kandidatūru šim amatam, tās, protams, to var darīt, bet Muižniece neredz jēgu steigties to darīt.

"Līdz šim tika uzskatīts, ka kandidatūras iesniegšana apstiprināšanai tiesneša amatā jau garantē šīs personas iecelšanu tiesneša amatā. Šīsdienas Saeimas negatīvais balsojums atgādināja, ka saskaņā ar Latvijas likumdošanu gala lēmumu par tiesneša apstiprināšanu pieņem Saeima balsojot".

LETA jau ziņoja, Saeimas lēmums neapstiprināt Vīgantu amatā AT paredz, ka līdz ar neapstiprināšanu viņš netiek atbrīvots no Administratīvās apgabaltiesas tiesneša amata.

Iepriekš izskanējis, ka Vīgants bija viens no tiesnešiem, kurš pieņēma lēmumu par drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanu Ventspils mēram Aivaram Lembergam.

Saeimas kuluāros bija izskanējusi informācija, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pirms balsojuma neoficiāli uzrunāja vairākus frakciju deputātus, lai tie neatbalstītu Vīganta kandidatūru. Taču oficiāli aģentūrai LETA ZZS frakcijā paskaidroja, ka tās esot pilnīgas muļķības.

Balsojums par tiesnešu iecelšanu amatā ir aizklāts. Par Vīganta kandidatūru balsoja 26, pret - 43, bet atturējās 14 deputāti.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.