Šodien plkst. 13.00 Pirmajos Mež kapos notiek atvadīšanās no mūžībā aizgājušā aktiera Leonīda Grabovska.
Aktrise un režisore Ināra Slucka iepriekš atzina, ka Grabovskim nesen veikta sirds operācija, taču viņa nāve bijusi ļoti negaidīta.
Atskatoties uz aktiera radošo mūžu, Nacionālā teātra literārā konsultante Rita Melnace uzsver, ka viņa aktiera gaitas Nacionālajā teātrī aizsākušās ļoti cerīgi un spoži pēc Jāzepa Vītola Valsts konservatorijas Teātra mākslas fakultātes beigšanas 1975.gadā.
"Pateicīgie skatuviskie dotumi, mērķtiecība un griba sevi pierādīt, nervozā emocionalitāte un temperaments, ķermeņa plastiskums saistīja režisoru uzmanību. Viena nozīmīga, spilgti atveidota loma sekoja otrai ‒ Tillijs Leonīda Andrejeva "Tas, kurš saņem pļaukas", Andrus Šats Sauļus Šalteņa "Prom, kaulainā, prom!", Gustavs ar autotauri Ērika Kestnera "Emīls un Berlīnes zēni", Džefrijs Džeimsa Goldmena "Lauva ziemā", Edvīns Jāņa Jurkāna "Kolibri", Kurts fon Radens Leona Paegles "Ielā", Hļestakovs Nikolaja Gogoļa "Revidentā" un citas," pastāstīja Melnace.
"Astoņdesmito gadu vidū Grabovskis neatlaidīgā sevis pilnveidošanas darbā bija izveidojies par dziļu savdabīgu personību; arī apjoma ziņā nelielās lomas bija viņa neatkārtojamās individualitātes apzīmogotas," viņa piebilda. Šajā laikā Grabovskis daudz sadarbojās ar režisoru Oļģertu Kroderu, kura izrādēs nospēlēja daudzas nozīmīgas lomas.
"Un tad uz gadsimtu mijas sliekšņa šis tomēr traģiskais aiziešanas ‒ gan ne bez paša vainas ‒ moments, kad teātris var iztikt arī bez tevis. Šī brūce, liekas, tā arī nekad neaizdzija. Viņš bija par lepnu lūgties, piestaigāt: vai neatradīsies kāds uzdevums. Un cik laimīgs bija, kad režisores Māra Ķimele un Ināra Slucka uzaicināja viņu kaut nelielām, bet būtiskām epizodēm Jāņa Jurkāna "Viņš taču ir melis" un Ērika Vilsona "Pīles lidojums klusumā" izrādēs. Pēdējās programmiņas ir fiksējusi šos lidojuma brīžus, sāpīgus un neatgriežamus," sacīja Melnace.
Tomēr viņš bijis lielisks Ziemassvētku vecītis, strādājis ar bērniem, iestudējot skolas amatieru izrādes. Savu literāro gaumi un spējas Grabovskis lika lietā, publicēdams dzejoļu krājumu "Jūtu bezmiegs" un aprakstu grāmatu "Mīlestības lieciniece".
Aktieris bija arī savdabīgs Aleksandra Čaka, Ojāra Vācieša un Imanta Ziedoņa dzejas interprets. Un, kā pats ironizējis, kā visslaidākais aktieris visā bijušajā Padomju Savienībā, piedalījies vairākās kino filmās – Garais "Pilsētas atslēgās", Kaspers "Zobena ēnā", barons Volfs "Ja mēs visu to pārcietīsim" un Krišjānis Barons "Dzīvītē".